Pārtikas cenu kāpums licis Beļģijā un Francijā uzsākt interesantus eksperimentus, kas nodēvēti par "sociālo nodrošināšanu ar pārtiku". Proti, līdzīgi kā sociālās vai veselības apdrošināšanas sistēmās, cilvēki veiktu ikmēneša iemaksas, bet pēcāk saņemtu talonus vai pārskaitījumus uz maksājumu kartēm, lai veikalos varētu iegādāties kvalitatīvu un veselīgu vietējo organisko pārtiku, vēsta BBC.
Pagājušā gada nogalē eksperiments, lai noskaidrotu, vai šāda sistēma darbojas un dod cerētos rezultātus, uzsākts Briseles ziemeļrietumu rajonā, bet šogad - vienā no Monpeljē rajoniem. To realizēšanā iesaistījušās gan nevalstiskās organizācijas, gan zemnieki, gan lielveikalu īpašnieki, gan (Briseles gadījumā) arī valsts sociālās nodrošināšanas centrs. Šīs iniciatīvas galvenā ideja ir šāda - nevienam cilvēkam uz šīs pasaules nebūtu jācieš tādēļ, ka viņa ienākumi neļauj iegādāties veselīgu pārtiku, vai jāpazemojas, palīdzību dodoties meklēt uz pārtikas bankām, kur turklāt jāsamierinās ar tiem produktiem, ko iedod. "Politiskā ziņā daži ļaudis var sacīt, ka mūsu ideja ir utopiska. Taču es tā nedomāju, man šķiet, ka tā ir iespēja sabiedrībai izdarīt izvēli, pasakot, ka tā ir gatava iesaistīties un ieguldīt naudu šādos projektos," sacījis beļģu nevalstiskās organizācijas "Fian Belgium" pārstāvis Jonatans Peuhs.
Jautājums šajā gadījumā ir par cilvēku spēju solidarizēties. Ja reiz Beļģijā un Francijā jau ilgu laiku pastāv veselības aizsardzības sistēma, kurā katrs iedzīvotājs atkarībā no ienākumiem iemaksā savu artavu, kādēļ līdzīgi nevarētu rīkoties arī ar pārtiku? Tiesa, iniciatīvas kritiķiem uzreiz rodas iebilde, jo ārsta pakalpojumi ir nepieciešami laiku pa laikam, bet ēst gan cilvēkam vajag katru dienu.
Pašreizējais teorētiskais plāns izskatās apmēram šāds. Piemēram, Beļģijā, cilvēki, kuri pelna 3000 eiro mēnesī, šajā projektā ieguldīs pa 150 eiro mēnesī, vairāk pelnošie - proporcionāli vairāk, bet ļaudis ar mazākiem ieņēmumiem proporcionāli mazāk. Turpmāk katru mēnesi ikviens cilvēks saņems fiksētu summu (no 100 līdz 150 eiro mēnesī), kas paredzēta pārtikas iegādei, bet nepilngadīgajiem šīs izmaksas varētu būt no 50 līdz 75 eiro. Plānots, ka šo naudu īpaši "iezīmēs" un par to būs iespējams iegādāties vien organisku un veselīgu pārtiku, kas atbilst noteiktiem vides un ētiskajiem kritērijiem. Iniciatīvas autori cer, ka šī pārtika būs īpaši marķēta, bet, to iegādājoties no fermeriem, tiks sekots līdzi, lai arī paši lauksaimniecības uzņēmumi un tajos strādājošie saņemtu taisnīgu samaksu no lieltirgotājiem. Vēl viens nosacījums šāda marķējuma saņemšanai - pēc iespējas īsākas piegāžu ķēdes, lai izvairītos no liekas vides piesārņošanas.
Pašlaik gan ne tuvu nav skaidrs, kā to visu būs iespējams kontrolēt. Un, protams, projekta realizēšanai valsts mērogā būs nepieciešami papildu līdzekļi. Peuhs izteicies, ka tos varētu iegūt, ieviešot īpašu nodokli lielajiem starptautiskajiem pārtikas ražotājiem vai novirzot šim mērķim daļu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Pašlaik Briselē uzsāktajā projektā finansējumu atvēlējis Beļģijas sociālās nodrošināšanas centrs. Iepriekš identificētiem gandrīz 60 trūcīgu mājsaimniecību pārstāvjiem līdz pat gada beigām tiks piešķirti pa 150 eiro mēnesī, bet viņiem pašiem nekādas iemaksas veikt nenāksies. Pilotprojekts gan paredz, ka šo naudu iespējams izmantot vienā vienīgā lielveikalā - "BEES Coop", turklāt par to iespējams iegādāties ne tikai pārtiku, bet arī citas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, ziepes vai tualetes papīru. Gados pavecā Marī Kristiāna Hahe, kuru BBC korespondents sastapis lielveikalā, ir ļoti priecīga par šo iespēju. Viņas iepirkumu ratiņos ir svaigi augļi, dārzeņi, rieksti, pākšaugi un makaroni, un sieviete gandarīti saka, ka nu vairs neesot jāuztraucas par augstajām pārtikas cenām.
Monpeljē pilotprojektā iesaistīti 400 cilvēku, arī no bagātākām mājsaimniecībām, jo aktīvisti vēlas saprast, kā viņi reaģēs uz nepieciešamību ik mēnesi iemaksāt no 1 līdz 150 eiro (pēc pašu brīvas izvēles), lai pēc tam saņemtu 100 eiro mēnesī pārtikas iegādei. Monpeljē šo naudu pašlaik iespējams tērēt piecos pilsētas lielveikalos. Abi šie eksperimenti turpināsies līdz gada beigām, bet drīzumā iniciatīvu iecerēts pārbaudīt vēl vairākās Francijas pilsētās.
Stokholmas Karaliskā Kārļa institūta speciāliste cilvēka uztura jautājumos Emma Patešsone sarunā ar BBC sacījusi, ka ideja viņai šķietot interesanta un laba, taču būs nepieciešams laiks, līdz vairums kapitālisma sabiedrībā uzaugušo cilvēku būs gatavi to atbalstīt, jo kapitālismā allaž spēkā bijis princips "katrs atbild par sevi", nevis "turīgākajiem obligāti jādalās ar trūcīgākajiem".
