Vācijā strīdi par "antisemīta" un Krievijas atbalstītāja Votersa koncertu aizliegšanu

ANO Drošības padomes priekšā Rodžers Voterss ar savām pārdomām par karu Ukrainā uzstājās pēc Krievijas uzaicinājuma.  © EPA/Scanpix

Vācijā izcēlusies plašas debates saistībā ar bijušā grupas "Pink Floyd" līdera Rodžera Votersa maijā ieplānotajiem koncertiem šajā valstī. 79 gadus vecais Voterss izcēlies gan ar paziņojumiem, kurus varētu uzskatīt par antisemītiskiem, gan Krievijai paustu atbalstu karā pret Ukrainu, gan dažādu sazvērestības teoriju propagandu. Frankfurtē pieņemts lēmums 28. maijā paredzēto koncertu aizliegt (Voterss gan to solījis pārsūdzēt tiesā), savukārt Minhenes amatpersonas paziņojušas, ka juridisku pamatojumu neatļaut mūziķim uzstāties, neesot.

"Mēs pašlaik nespējam atrast nekādu juridisku iespēju, lai šo koncertu aizliegtu. Es nevēlos Votersu redzēt šeit, taču nāksies to pieciest," Minhenes mēra Dītera Reitera sacīto citē "Deutsche Welle". Bavārijas federālās zemes galvaspilsētas domē pārliecinošs vairākums koalīcijas deputātu bija pret Votersa 21. maijā paredzēto uzstāšanos "Olympiahalle". Viņi atgādinājuši par mūziķa izteikumiem, kuros viņš Izraēlas valsti apsūdzējis aparteīdā un genocīdā pret palestīniešiem, aicinot kultūras nozarei pilnībā boikotēt Izraēlu.

Minhenei ir arī vairākas tumšas vēstures lappuses, kas saistītas ar antisemītismu - tieši šajā pilsētā savu uzvaras gājienu Vācijā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados sāka nacisti, bet 1972. gadā vasaras olimpisko spēļu laikā palestīniešu teroristu uzbrukumā tika nogalināti 11 Izraēlas delegācijas pārstāvji. Minhenes ebreju kopienas prezidente Šarlote Knobloha norādījusi, ka šāds domes lēmums ir "pliķis sejā gan ebreju kopienai, gan visiem, kuri atbalsta cieņpilnu un tolerantu līdzāspastāvēšanu." Minhenes dome gan uzsvērusi, ka koncerta dienā pilsētā plānots izvietot plakātus, kuros būs pausts atbalsts tolerancei un noraidīts antisemītisms. Vairākas sabiedriskās organizācijas mudinājušas ne tikai boikotēt Votersa uzstāšanos, bet arī piedalīties mītiņos un demonstrācijās, paužot atbalstu Izraēlas un Ukrainas suverenitātei.

"The Guardian" raksta, ka Frankfurtē ticis izvēlēts cits ceļš koncerta aizliegšanai. Tur lēmumu pieņēmusi nevis pilsētas dome, bet gan apgabala miertiesnesis. Voterss paziņojis, ka viņa nolīgtajiem juristiem uzdots šo aizliegumu apstrīdēt augstākstāvošā tiesas instancē. Mūziķis kategoriski iebilst pret to, ka miertiesnesis savā spriedumā viņu nodēvējis par "plaši pazīstamu antisemītu". Voterss uzsvēris, ka visa viņa kritika tikusi vērsta tikai pret Izraēlas valsti, jo tā apspiežot palestīniešus un cenšoties viņus iznīdēt, savukārt pret ebreju tautu kā tādu viņam neesot nekādu pretenziju vai nepatikas. Miertiesnesis atgādinājis arī par 2013. gada Votersa koncertos izmantotajiem gaisa baloniem cūku veidolā - uz tiem bija attēlota Dāvida zvaigzne, un šova laikā baloni tika sašauti. Mūziķis gan taisnojies, ka bez Dāvida zvaigznes uz baloniem bija sazīmēti arī daudzi citi simboli - krucifikss, pusmēness ar zvaigzni, sirpis ar āmuru, dolāra zīme, kā arī vairāku lielo starptautisko kompāniju logotipi.

Attiecībā uz Ukrainu, Voterss ir kļuvis par neslēptu Krievijas atbalstītāju. 8. februārī viņš pēc šīs valsts uzaicinājuma ar video starpniecību uzrunāja ANO Drošības padomes sēdes dalībniekus, atkārtojot visu Kremļa vēstījumu buķeti - proti, Rietumvalstis izprovocējušas Krieviju uz šo iebrukumu, jo tas bijis vienīgais veids kā aizstāvēties no iespējamas agresijas, kurā Vašingtona plānojusi Ukrainu izmantot vien kā marioneti. Viņš arī esot pārliecināts, ka Ukrainā patiešām pie varas ir nacistisks režīms. "Deutsche Welle" atgādina, ka pagājušogad Voterss zvanījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sievai Olenai un mudinājis viņu pārliecināt vīru piekrist miera sarunām uz Maskavas noteikumiem.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais