Lai gan Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajām vadlīnijām, katru gadu vairāk nekā 1000 cilvēku mūsu kaimiņvalstī priekšlaikus mirst tieši atmosfērā esošo kaitīgo izmešu dēļ. Galvenie atmosfēras piesārņotāji ir ne tikai rūpniecības uzņēmumi un transporta līdzekļi, bet arī visparastākās krāsnis, kuru "ieguldījums" cilvēku nāvē esot izjūtams ziemā un agrā pavasarī.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka beidzamo desmit gadu laikā gaiss valstī kļuvis ievērojami tīrāks. Vides izpētes centra un Tartu universitātes kopīgais pētījums liecina, ka kaitīgo vielu daudzums atmosfēras zemākajos slāņos šajā laikā samazinājies par aptuveni 30%. Šādu secinājumu apstiprina arī organizācija "IQAir", kas nodarbojas ar gaisa kvalitātes novērošanu pasaules valstīs. Amerikāņu televīzijas kompānija CNN vēstījusi, ka pasaulē ir vien 13 valstis un teritorijas, kurās gaisa piesārņojums atbilst vai ir mazāks par WHO noteiktajiem standartiem - 5 mikrogramiem kaitīgu vielu uz kubikmetru gaisa. Eiropā līdz ar Igauniju šim standartam atbilst vien gaiss Somijā un Islandē, tāpat par pietiekami tīrām uzskatāmas Austrālijas, Jaunzēlandes, Grenādas, kā arī vairākas Klusā okeāna un Karību jūras reģiona teritorijas.
Tomēr Igaunijā uzskata, ka ar to nav gana un valstī jācenšas palielināt gaisa tīrību. "Visā Igaunijas teritorijā vairāk nekā 1000 cilvēku gadā priekšlaikus mirst tieši piesārņotā gaisa dēļ. Piemēram, Austrumviru apriņķī bērni aizvien biežāk slimo ar astmu, jaundzimušo svars ir mazāks par normu, reģistrēts vairāk priekšlaicīgu dzemdību un arī vairāk hronisku slimību," skaidrojis Tartu universitātes profesors Hanss Orru. Austrumviru apriņķis uz pārējās Igaunijas fona negatīvi izceļas tādēļ, ka tajā ir lielākais rūpniecības uzņēmumu skaits visā valstī. Ražošana nozīmē enerģijas patēriņu, bet tas savukārt - aizvien lielāka kaitīgu izmešu daudzuma nonākšanu atmosfērā.
Taču rūpnieciskā darbība ir tikai viens no iemesliem, kādēļ notiek gaisa piesārņošana. Vairums Igaunijas iedzīvotāju to pat nepamana, taču milzīgu negatīvo ietekmi rada visparastākās krāsnis un kamīni ar malkas apkuri. "Mēs lēšam, ka Igaunijas mājsaimniecībās ir vairāk nekā 400 000 krāšņu un kamīnu. Problēma rodas, kad tās ir novecojušas, tiek izmantotas nepareizi, kurinātas ar neatbilstošiem un videi kaitīgiem materiāliem," sacījis Igaunijas vides aizsardzības ministra vietnieks Anti Tomings. Īpaši slikta situācija šajā ziņā esot Tallinas un Tartu priekšpilsētās. Tomings skaidrojis, ka šajā gadā valdība izstrādās nosacījumus, lai piešķirtu mērķētu finansiālo atbalstu tiem, kuri gatavi pārbūvēt savas vecās krāsnis vai arī pieslēgties pilsētu centrālapkurei (ne visiem gan tas būs iespējams). Citas amatpersonas tikmēr atkārtojušas tradicionālos aicinājumus - cilvēkiem nepieciešams uzraudzīt savas apkures sistēmas un censties, lai tās būtu iespējami efektīvākas. Tāpat tiek atgādināts, ka atkritumi jānodod to apsaimniekošanas kompānijām, nevis jādedzina piemājas dārzos vai krāsnīs.
Lielu gaisa piesārņojumu rada arī transports. No automašīnu dzinējiem atmosfērā izmestā oglekļa dioksīda daudzums gan pakāpeniski mazinās, jo auto dzinēji kļūst aizvien efektīvāki, sacījis Igaunijas vides izpētes centra darbinieks Mareks Māzikmetss. Taču viņš atgādinājis, ka pāreja uz elektroautomobiļu izmantošanu nav nekāda panaceja. Jā, izmešu daudzums būtiski samazināsies, taču šīs mašīnas, kas ir smagākas par auto ar iekšdedzes dzinējiem, atstās vēl lielāku iespaidu uz ceļu segumu, arī to riepas dils ātrāk, un tas nozīmē papildu piesārņojumu gaisam.
