Igaunijas nevalstiskā organizācija "Slava Ukraini", kas gada laikā piesaistījusi vairāk nekā 6,5 miljonus eiro ziedojumos Ukrainas atbalstam, pašlaik pārtraukusi naudas pārskaitījumus uz šo valsti. Sākotnēji tika ziņots, ka galvenais iemesls ir šaubas par to, vai divi partneri Ukrainā šos ziedojumus patiešām izmanto paredzētajiem mērķiem, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka problēmas ir arī pašas "Slava Ukraini" iekšienē – jau uzsāktas izmaiņas tās vadības struktūrā, un paredzēts veikt nopietnu auditu.
Igaunijas sabiedriskā televīzija un radio šai tēmai veltījuši jau vairākus sižetus, norādot, ka nav pieņemama situācija, kad ziedotāji nezina, kā viņu atvēlētās naudas summas tiek izmantotas, turklāt nevar būt pārliecināti, ka tās patiešām sasniedz adresātu. "Slava Ukraini" pārstāvji līdz šim paziņojuši, ka gadu ilgās darbības laikā uz Ukrainu nosūtīta palīdzība gandrīz četru miljonu eiro vērtībā. Cita starpā piegādātas 186 000 pirmās nepieciešamības preču un pārtikas paku piefrontes zonā dzīvojošajiem (to kopējā vērtība esot 1,1 miljons eiro), 54 neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnas, citi transporta līdzekļi, kas ar vietējo partneru palīdzību tiekot pielāgoti frontes vajadzībām, medikamenti, pārsienamie materiāli, bruņu vestes un tamlīdzīgi. Tāpat finansējums tiek izmantots, lai apmācītu Ukrainas mediķus, taču sīkāku atskaišu nav.
Mulsinoši var šķist tas, ka ziedojumos savākti 6,5 miljoni eiro, bet palīdzība piegādāta tikai četru miljonu eiro vērtībā. Kur palikuši pārējie 2,5 miljoni eiro? Ļoti iespējams, ka nekādas krāpšanas vai līdzekļu izsaimniekošanas nemaz nav bijis un izdevumi vienkārši nav “iegrāmatoti” , jo "Slava Ukraini" vadītāji atzinuši, ka organizācijas struktūra līdz šim bijusi tāda, ka fiziski nav pieticis laika sakārtot visu dokumentāciju, bet tagad pārmaiņas jau uzsāktas. Līdz šim organizācijas valdē bijusi vien "Slava Ukraini" pamanāmākā figūra - Johanna Marija Lehtme, kura kā liberālās partijas "Eesti 200" kandidāte 5. martā ievēlēta Igaunijas parlamentā, turklāt tiek uzskatīta par vienu no populārākajām šā politiskā spēka pārstāvēm. Tas arī nav pārsteigums, norāda ERR. "Slava Ukraini" sevi pozicionējusi kā vienu no nozīmīgākajiem atbalsta sniedzējiem Ukrainā, un tas ticis novērtēts arī visaugstākajā līmenī. Februārī prezidents Alars Kariss apbalvoja Lehtmi ar "Baltās zvaigznes" IV šķiras ordeni, janvārī avīze "Postimees" viņu pasludināja par "gada cilvēku", bet žurnāls "Anne&Stiil" - par "gada sievieti", atzinību viņas paveiktajam paudusi arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Igaunijā.
Par Lehtmes un viņas kolēģu reputāciju un godprātīgumu lielu šaubu nav, taču Igaunijas sabiedrisko apvienību savienības vadītāja Kaja Klandorfa sarunā ar ERR norādījusi, ka problēmas varētu būt radušās tādēļ, ka Lehtme uzņēmusies pārāk daudz pienākumu. "Mēs redzam, ka šajā organizācijā ir ļoti maz pastāvīgo darbinieku, taču tajā pašā laikā milzīgs brīvprātīgo skaits - koordinēt šo brīvprātīgo darbību un novirzīt ziedojumus pareizajiem adresātiem ir sarežģīts uzdevums, kas prasa daudz laika, un viens cilvēks ar to vairs nespēj tikt galā," viņa sacījusi. Pašlaik šie trūkumi jau tiek pakāpeniski novērsti - panākta vienošanās par valdes sastāva paplašināšanu, un gaidāms, ka šo lēmumu 20. martā apstiprinās "Slava Ukraini" biedru pilnsapulce, sacījis organizācijas konsultatīvās padomes biedrs Kristo Tohvers. Viņš arī piebildis, ka līdz aprīļa beigām paredzēts veikt finanšu auditu un revīziju, kā arī turpmāk nevalstiskās organizācijas darbā iesaistīt lielāku skaitu ekspertu un speciālistu. Tāpat tiks uzklausīti padomi, lai "Slava Ukraini" darbību padarītu efektīvāku un caurredzamāku.
Nedz Lehtme, nedz Tohvers nav plašāk komentējuši aizdomas par to, ka divi Ukrainas partneri (kas saistīti savā starpā) Igaunijas cilvēku ziedotos līdzekļus būtu varējuši izmantot ne tiem mērķiem, kādiem tiek paredzēti. Netiek pat precizēts, ko tieši nozīmē šis izplūdušais formulējums, nerunājot nemaz par to, ka tiktu identificēti konkrētie partneri vai projekti, kuriem bija piešķirts finansējums. “Eesti 200” priekšsēdētājs Lauri Husars intervijā ERR sacījis, ka Lehtme jau marta sākumā viņu informējusi, ka "saņemti signāli" par iespējamo partneru negodprātību, taču viņa uzskatot, ka noticis tikai kāds pārpratums un šīm aizdomām nav nekāda pamata. Vai tā patiešām ir, tagad tiks noskaidrots, taču ir skaidrs, ka šāda veida pārpratumi un aizdomas var atturēt daļu Igaunijas iedzīvotāju no ziedojumiem Ukrainas labā.
