Francijas valdības rīcība, bez balsojuma parlamenta apakšpalātā apstiprinot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem, vēl vairāk saniknojusi gan opozīciju, gan arodbiedrības, gan lielu sabiedrības daļu, kas šim lēmumam nepiekrīt. Naktī uz piektdienu protesta akcijas un sadursmes ar policiju notikušas ne tikai Parīzē, bet arī citās pilsētās. Gaidāms, ka opozīcija šodien oficiāli pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu valdībai (lai gan maz ticams, ka Elizabetes Bornas vadīto kabinetu izdosies gāzt), bet lielākās arodbiedrības plāno vēl vienu ģenerālstreiku 23. martā, turklāt brīdinājušas, ka sabiedrība ir tik dusmīga, ka tām būs grūti kontrolēt situāciju.
Prezidents Emanuels Makrons un premjere Borna apliecinājuši gan šīs valdības, gan iecerētās pensiju reformas nepopularitāti un vājumu, tikai dažas minūtes pirms paredzētā balsojuma parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā, ķeroties pie pēdējā glābšanas salmiņa, proti, izmantojot konstitūcijas 49. panta 3. daļu, kas ļauj valdībai pieņemt lēmumus bez parlamenta atbalsta, norāda "France 24". Šāda rīcība liecina tikai par vienu - valsts līderi nav bijuši pārliecināti, ka par iecerēto reformu nobalsos vismaz 289 no 577 deputātiem. Pat Makronu atbalstošo centristu vidū bija tādi, kuri gatavojās balsot pret reformu, bet konservatīvo republikāņu (viņi kļuvuši par šīs valdības neoficiālo balstu) vidū pensionēšanās vecuma palielināšanas pretinieku skaits ir vēl lielāks.
Skaidrs, ka lēmumu likumu "izbīdīt" šādā veidā pieņēma Makrons, taču obstrukciju parlamentā nācās piedzīvot Bornai, kuru opozīcijas deputāti pat īsti nelaida pie vārda, sākumā dziedot Francijas himnu jeb "Marseljēzu", bet pēc tam klaigājot un skandējot dažādus saukļus, kuru galvenā doma bija, ka šai valdībai pienācis laiks demisionēt.
Izmantojot 49. panta 3. daļu valdība devusi iespēju opozīcijai pieprasīt neuzticības balsojumu. Saskaņā ar likumu, tas jāizdara 24 stundu laikā, un nav lielu šaubu, ka galēji kreisie un galēji labējie spēki, kuri šajā gadījumā ir ierakumu vienā pusē, šo iespēju izmantos. Par to jau pāris minūtes pēc Bornas uzrunas paziņoja galēji labējo līdere Marina Lepēna, bet vēlāk viņai piebalsoja parlamentā nepārstāvētais galēji kreiso vadonis Žans Liks Melenšons. Likums nosaka - pēc tam, kad pieprasījums par neuzticības balsojumu ir iesniegts (tam nepieciešams vismaz 10% parlamentāriešu atbalsts, ar kura savākšanu nebūs problēmu), balsojumu iespējams rīkot ne ātrāk kā pēc 48 stundām. Šis laiks paredzēts, lai abas puses varētu skaidrāk definēt savus argumentus, un deputāti balsotu ne tik daudz emocionāli, bet rūpīgi pārdomājot šī soļa sekas. "Reuters" norāda, ka neuzticības izteikšana Bornas kabinetam ir maz ticama. Republikāņi jau paziņojuši, ka nevēlas vēl vairāk haosa, tādēļ šīs partijas deputāti tiks mudināti atbalstīt valdību. Atsevišķi partijas pārstāvji gan varētu pieslieties opozīcijai, taču domājams, ka ar viņu balsīm tai nepietiks. Ja Bornas kabinets izturēs šo balsojumu, likums par pensiju reformu automātiski tiks uzskatīts par pieņemtu.
Taču ar to joprojām nevēlas samierināties arodbiedrības un tā sabiedrības daļa, kas beidzamos trīs mēnešus regulāri streikojusi un rīkojusi demonstrācijas, cenšoties nobremzēt reformas apstiprināšanu, vēsta "BBC". Ceturtdienas vakarā stihiskā, iepriekš nepieteiktā protesta akcijā aptuveni 7000 cilvēku pulcējušies Konkonrdijas laukumā, kas atrodas iepretim parlamenta ēkai Sēnas upes otrā krastā. Uz policijas aicinājumiem izklīst viņi nereaģēja, tā vietā sākot kurināt ugunskurus un apmētājot policistus ar bruģakmeņiem, savukārt likumsargi pielietojuši asaru gāzi. No rīta tika ziņots par vairāk nekā 200 cilvēku aizturēšanu. Līdzīgas protesta akcijas notikušas arī Rennā, Tulūzā, Marseļā, Dižonā un citās Francijas pilsētās, un pastāv ļoti liela varbūtība, ka nedēļas nogalē situācija kļūs vēl saspīlētāka.
