Tiesa Tokijā nolēmusi no jauna izskatīt uz nāvi notiesāta 87 gadus vecā Ivao Hakamadas lietu. Nāvessods par četru cilvēku slepkavību viņam tika piespriests 1968. gadā, taču vīrieša advokāti uzskata, ka tas ir netaisnīgs - pierādījumi šajā lietā esot safabricēti, bet paša Hakamadas atzīšanos izmeklētāji izspieduši viņu fiziski ietekmējot pratināšanās. 2014. gadā zemākā tiesu instance šīs aizdomas atzina par pamatotām, Hakamadu no cietuma atbrīvoja, taču faktiski noteica viņam mājas arestu, jo spriedums par nāvessodu tā arī nav atcelts.
1966. gadā Šidzuokas pilsētas iedzīvotājus šokēja ziņas par smagu noziegumu, raksta "AP". Savā mājā bija noslepkavots nelielas sojas mērces ražošanas rūpnīcas direktors, viņa sieva un divi nepilngadīgie bērni. Visi bija nogalināti ar naža dūrieniem, turklāt pēc tam, cenšoties slēpt nozieguma pēdas, ēka bija aizdedzināta. Izmeklētājiem bija aizdomas, ka notikusi bruņota laupīšana, taču noskaidrot, kas no ugunsgrēkā izpostītās mājas pazudis, bet kas ne, vairs nebija iespējams.
Aizdomas par šī nozieguma izdarīšanu krita uz turpat blakus esošajā rūpnīcā strādājošo (un turpat arī dzīvojošo) Hakamadu. Iepriekš viņš bija mēģinājis kļūt par profesionālu bokseri, taču karjera neizvērsās kā cerēts, un Hakamadam iztiku nācās pelnīt strādājot par palīgstrādnieku. 1967. gadā vīrieti apcietināja un pēc 20 dienu ilgas pratināšanas viņš atzinās slepkavībās, kā motīvu minot iedzīvošanās kāri. Hakamada esot vēlējies apzagt māju, kamēr saimnieka tajā nav, taču rūpnīcas direktora un viņa ģimenes plāni negaidīti mainījušies, tādēļ uzbrucējam nācies nogalināt mājā esošos cilvēkus, kuri viņu atpazinuši. Nākamajā gadā sākās tiesas prāva, kurā Hakamada atsauca atzīšanos, apgalvojot, ka izmeklētāji to no viņa, prasti sakot, "izsituši". Taču prokuratūra bija pietaupījusi vēl vienu trumpi - rūpnīcā kādā sojas pupiņu maisījuma tvertnē paslēptas drēbes, kuras, kā apgalvoja apsūdzība, noziedznieks valkājis slepkavības brīdī. Vairāki apsūdzības pieaicinātie eksperti liecināja, ka daļa asins traipu uz šīm drēbēm ir upuru asinis, taču uz tām atrodamas arī Hakamadas asins pēdas, jo noziedznieks slepkavošanas laikā pats mazliet savainojies ar savu nazi.
Jau šajā gadsimtā veiktajos pētījumos noskaidrojies, ka uz šī apģērba nav nekādu Hakamadas DNS pēdu, turklāt advokāti vērsuši uzmanību arī uz to, ka kā pierādījums uzrādītās bikses bijušajam bokserim bijušas vienkārši par mazu. Taču tālajā 1968. gadā tiesa šādām niansēm uzmanību nepievērsa, piespriežot Hakamadam nāvessodu. "BBC" norāda, ja Japānas tiesu sistēma ir birokrātijas pārņemta un darbojas ļoti lēni. Notiesātajiem ir iespējams iesniegt apelācijas, un šo iespēju Hakamada un viņa toreizējie aizstāvji arī izmantoja. Viņa pirmā apelācija tika noraidīta vien 1980. gadā, turklāt aizritēja vēl 15 gadi līdz šo noraidījumu apstiprināja Augstākā tiesa. Taču notiesātā vecākā māsa Hideko neatmeta cerības. 2008. gadā tika iesniegta vēl viena apelācija un šoreiz tā vainagojusies panākumiem. Tiesa, tas atkal prasījis daudz nervu un laika. Pēc tam, kad 2014. gadā Šidzuokas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par jaunu lietas izskatīšanu, apelācijā Tokijas tiesā tas tika atcelts, un tikai pēc Augstākās tiesas iejaukšanās šonedēļ atkal apstiprināts. Pats Hakamada, kurš lielāko daļu ieslodzījuma pavadījis kamerā vienatnē, kā dēļ viņam ir gan fiziskas, gan psiholoģiskas problēmas, atturējies no komentāriem. Taču viņa 90 gadus vecā māsa Hideko neslēpj savu gandarījumu: "Es šo dienu gaidīju 57 gadus, un beidzot tā ir pienākusi. Beidzot šis akmens novēlies man no pleciem."
