Vakar Pekinā noslēdzās nedēļu ilgušais Nacionālais Tautas kongress, kura galvenie lēmumi bija prezidenta Sji Dzjiņpina apstiprināšanā amatā uz trešo piecu gadu termiņu, kā arī viņam lojālā Li Cjana ievēlēšana par valdības vadītāju. Noslēguma runās prezidents uzsvēris nepieciešamību stiprināt valsts nacionālo drošību, savukārt premjers atzinis, ka nebūs nemaz tik vienkārši sasniegt šā gada mērķi – 5% lielu ekonomikas pieaugumu, un norādījis, ka šajā darbā būs aktīvi jāiesaistās arī privātajam sektoram, kas beidzamajos gados Ķīnā bijis pabērna lomā.
Vairāk nekā 2900 kongresa delegātu pagājušajā nedēļā cits pēc cita uzstājās ar kvēlām runām, atbalstot Sji Dzjiņpina politiku, un teju vienbalsīgi apstiprināja lēmumus, kas pagājušā gada oktobrī jau bija pieņemti Ķīnas komunistiskās partijas kongresā. Tiesa, balsojot par Li Cjana ievēlēšanu, pilnīgas vienprātības nebija, vēsta BBC - 2936 delegāti balsoja par viņu kā valdības vadītāju, trīs bija pret, bet vēl astoņi atturējās. Visticamāk, tas bija rūpīgi pārdomāts teātris. Iepriekš Sji Dzjiņpina palikšanu prezidenta postenī tā saucamie Ķīnas parlamentārieši atbalstīja vienbalsīgi, bet attiecībā uz premjeru to neatkārtoja, lai skaidri nodemonstrētu, kurš šajā valstī ir galvenais. Turklāt šāds balsojuma rezultāts ļauj Ķīnas līderim uz pārmetumiem, ka tā neesot demokrātiska valsts, tēlotā izbrīnā raustīt plecus un sacīt - kā tad neesam, lūk, deputāti nobalsoja pret partijas “ģenerālo līniju”, un ar viņiem par to nekas slikts nenotika.
Vakar Sji Dzjiņpins pirmajā uzrunā kopš savas pārvēlēšanas uzsvaru licis uz militāro tēmu, sakot, ka vēlas pārvērst Ķīnas armiju par “lielo tērauda mūri, kas efektīvi aizsargā valsts suverenitāti, drošību un attīstības intereses”, raksta AP. Jau pirms Nacionālā Tautas kongresa sanākšanas kļuva zināms, ka
nākamajos gados Ķīna plāno aizsardzības vajadzībām atvēlēt aizvien lielākus līdzekļus, bet pašā kongresā tika nosaukts arī konkrēts skaitlis - jau šogad šis finansējums palielināts par 7,2%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Prezidents norādījis, ka Ķīnas bruņotajiem spēkiem nepieciešama nopietna modernizācija, liekot saprast, ka tā būs viņa prioritāte, uzsākot trešo valdīšanas piecgadi. Savā uzrunā Sji Dzjiņpins pievērsās arī Taivānas jautājumam, apstiprinot, ka Ķīna vēlas apvienošanos ar šo salu, kas allaž uzskatīta par Ķīnas neatņemamu sastāvdaļu. Tiesa, šoreiz viņš izticis bez liekas ieroču žvadzināšanas, nepieminot Pekinas gatavību zināmos apstākļos pievienot šo teritoriju, izmantojot militāru spēku. Tomēr prezidents uzsvēris, ka Ķīna nevarēs vienaldzīgi noraudzīties, ka separātisma noskaņojumu Taivānā uzkurina ārvalstis (ASV gan konkrēti netika pieminētas), veicinot destabilizāciju. “Drošība ir attīstības pamats, bet stabilitāte ir labklājības priekšnosacījums,” paziņojis Ķīnas līderis.
Ir skaidrs, ka tieši Sji Dzjiņpins arī nākamajos gados būs galvenais noteicējs par Ķīnas realizēto politiku. Premjers Li Cjans, spriežot pēc visa, atbildēs vien par ekonomiskajiem jautājumiem, un arī tajos galvenās vadlīnijas būs jāsaskaņo ar prezidentu un pārējiem partijas politbiroja pastāvīgās komitejas biedriem. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem Ķīnas valdības vadītājiem Li Cjanam nav nekādas pieredzes izpildvarā, jo visa viņa karjera bijusi “pa partijas līniju”, raksta AFP. Noteicošais viņa izvēlē bijusi personīgā lojalitāte prezidentam. No 2002. līdz 2007. gadam, kad Sji Dzjiņpins vadīja partijas Džedzjanas provinces (tā ir viena no bagātākajām Ķīnā) nodaļu, Li Cjans bija viņa kancelejas priekšnieks. Draudzīgās attiecības nezuda arī vēlāk, abi paralēli kāpa pa karjeras kāpnēm, un pēdējos gadus Li Cjans bija partijas vadītājs lielpilsētā Šanhajā, kur gan izpelnījās kritiku par pārspīlētiem “Covid-19” dēļ noteiktiem ierobežojumiem, kuru dēļ tūkstošiem cilvēku tika faktiski ieslodzīti savās mājās un nevarēja doties pat iegādāties pārtiku. Taču Sji Dzjiņpins tajā nesaskatīja nekā nosodāma, jo tieši viņš taču bija devis rīkojumu par “nulles tolerances” politiku attiecībā uz “Covid-19” ierobežošanu.
Pagājušajā gadā Ķīnas ekonomiskās izaugsmes rādītāji nokritās līdz 3% atzīmei, kas ir zemākā beidzamo 30 gadu laikā, raksta “Reuters”. Premjera uzdevums ir panākt, lai šogad ekonomika pieaugtu par 5%. Ne ar kādiem revolucionāriem risinājumiem Li Cjans savas jaunajā statusā pirmās un aptuveni pusotras stundas ilgās runas laikā gan nav nācis klajā. Teju vai vienīgais, kam pievērš uzmanību starptautiskās ziņu aģentūras - viņš norādījis uz privātā sektora lomu ekonomikas sildīšanā. Beidzamajos gados Sji Dzjiņpins, cenšoties konsolidēt varu savās rokās, uzsvaru bija licis uz valsts kompānijām, lielu negatīvu iespaidu uz mazo un vidējo privāto biznesu atstāja arī “Covid-19” ierobežojumi, bet tagad Li Cjans mudinājis partijas funkcionārus un citas amatpersonas “draudzēties ar privātuzņēmējiem”.
