Itālija bargi vēršas pret nelegālo migrantu pārvadātājiem

Nelegālās migrācijas problēmu jāsāk risināt ar to, ka jāpiegriež skābeklis cilvēku pārvadātājiem, kuriem tas ir ienesīgs bizness, kura vārdā cilvēku dzīvības nerūp © AFP/Scanpix

Itālijas valdība nolēmusi piespriest stingrākus sodus personām, kas nodarbojas ar nelegālo migrantu transportēšanu uz šo valsti. Ja nelegālie ieceļotāji ies bojā, gan pašiem pārvedējiem, gan tiem, kuri organizējuši šos nedrošo kuģu nelegālos reisus pāri Vidusjūrai, draud līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītās valdības ierosinātais likumprojekts vēl jāapstiprina parlamentam, taču tajā labēji noskaņotajai koalīcijai ir gana drošs vairākums.

Par savu lēmumu valdība paziņoja izbraukuma sēdes laikā netālu no Kalabrijas piekrastē esošās Krotones pilsētas. 26. februārī vienā no tuvējām piekrastēm avarēja nelegālos migrantus pārvadājošs koka kuģis, un bojā gāja vismaz 72 cilvēki, tajā skaitā vairāki desmiti nepilngadīgo. Izglābt izdevās 79 cilvēkus, bet vēl aptuveni 30 pēc šīs katastrofas tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Kuģis bija devies ceļā no Turcijas ostas Izmiras un pāri Vidusjūrai kuģojis trīs diennaktis, ziņo BBC. Itālijas varas iestādēm ir izdevies aizturēt četrus no tā apkalpes locekļiem, kuri, spiežot pēc izdzīvojušo migrantu stāstītā, bijuši saistīti ar šī nelegālā reisa organizēšanu. Lielākā daļa nelegāļu bijuši no Afganistānas, taču kuģī atradušies arī Irānas, Pakistānas un Sīrijas pilsoņi, katrs no kuriem par savu nogādāšanu Itālijā cilvēku kontrabandistiem bija samaksājis aptuveni 8000 eiro.

Organizācijas, kas nodarbojas ar nelegālo ieceļotāju glābšanu bīstamajos Vidusjūras ūdeņos, apsūdzējušas Itālijas varas iestādes, ka tās neesot rīkojušās pietiekami izlēmīgi, lai izglābtu uz kuģa esošos. No ES robežapsardzes dienesta "Frontex" lidmašīnas kuģis, kas tobrīd atradies aptuveni 70 kilometrus no Kalabrijas piekrastes, tika pamanīts vairākas stundas pirms tam, kad tas uzskrēja sēklim un klintīm pie Krotones. Valdības kritiķi uzskata, ka pēc šīs ziņas saņemšanas Itālijas krasta apsardzes kuģiem bija jāsteidzas glābt sabangotajā jūrā esošos migrantus. Taču Meloni norādījusi, ka no kuģa nekādas ziņas par nepieciešamu palīdzību nav saņemtas un tas bez problēmās sasniedzis Itālijas piekrasti. Cenšoties izvairīties no policijas uzmanības, cilvēku kontrabandisti nolēmuši savu dzīvo kravu izsēdināt pēc iespējas nomaļākā vietā, taču nav zinājuši, ka tajā piekrastes reljefs ir ļoti sarežģīts - zemūdens klinšu un sēkļu pārpilns.

Meloni un viņas valdība ir apņēmības pilni apkarot nelegālo imigrāciju, kas ir viena no Itālijas lielākajām problēmām jau desmitiem gadu garumā. Bargi sodi cilvēku kontrabandistiem (un arī tiem, kuri atbalsta viņu rūpalu, ar to domājot tās organizācijas, kas nelegāļu "glābšanu" pārvērtušas par savu biznesu) būtu viens no paņēmieniem, kā mazināt to cilvēku skaitu, kuri nelegāli cenšas sasniegt Itālijas krastus, lai pēc tam izklīstu pa visu Eiropas Savienību. Otrs ir veicināt potenciālo migrantu izpratni par to, ka daudz izdevīgāk un mazāk riskanti ir nevis maksāt tūkstošiem eiro cilvēku kontrabandistiem, bet vērsties Itālijas vēstniecībās un izmantot citus likumīgus ceļus, lai iegūtu bēgļu statusu ES valstī. Meloni norādījusi, ka no tām valstīm, kas ir gatavas ieguldīt līdzekļus iedzīvotāju informēšanā un pārliecināšanā, ka jāizvēlas legālas iespējas nokļūt Eiropā, Itālija būtu gatava uzņemt vairāk legālo migrantu.

BBC vēsta, ka šā gada pirmajos mēnešos Itālijā ieradušies jau gandrīz 16 000 nelegālo migrantu, bet pērn tajā pašā laika posmā tādu bija vien nepilni 6000. Meloni paziņojusi, ka lielākā daļa ar nelegāļiem pārkrauto laivu ceļu uz Itāliju uzsāk no Tunisijas, ko nu nekādi nevarētu saukt par konfliktu pārņemtu valsti. Jau kārtējo reizi beidzamajos gados Itālija lūgusi ES palīdzību, jo vienatnē šo problēmu atrisināt nespēj. Šajā nedēļā vien no Tunisijas Itālijai piederošajā Lampedūzas salā ieradušās gandrīz 20 laivas, kurās atradušies vismaz 1350 nelegāļu.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais