Saistībā ar pagājušā gada rudenī notikušo dabasgāzes cauruļvada "Nord Stream" spridzināšanu pašlaik medijos visvairāk tiek apspriesta tā sauktā Ukrainas pavediena tēma, par ko ziņojuši ASV un Vācijas plašsaziņas līdzekļi. Gan Eiropas, gan aizokeāna politiķi vēstis par to, ka cauruļvadu, pa kuru uz Vāciju plūda Krievijas dabasgāze, uzspridzinājis kāds ukraiņu grupējums, cenšas nekomentēt, norādot, ka izmeklēšana vēl nav galā un nekas skaidri nav zināms.
Kijivas amatpersonas noliegušas jebkādu saistību ar šo diversiju, un interesanti, ka šim viedoklim piekrīt arī Maskavā.
"Politico.eu" atgādina, ka aptuveni 70 metrus dziļi Baltijas jūras dzelmē esošie cauruļvadi "Nord Stream 1" (Krievija tobrīd bija pārtraukusi gāzes eksportu pa to, aizbildinoties ar remontdarbiem) un "Nord Stream 2" (nesen uzbūvētais gāzes vads tā arī nebija nodots ekspluatācijā Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā dēļ) netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas tika uzspridzināti 2022. gada 26. septembrī. Kopš tā laika izskanējušas vairākas versijas par notikušo - Ukrainā uzskata, ka gāzesvada sprādzienu sarīkojusi pati Krievija, Maskava sākotnēji apgalvoja, ka tā esot britu īpašo dienestu operācija, bet tagad pieslējusies amerikāņu žurnālista Saimora Herša versijai, ka "Nord Stream" spridzinājuši amerikāņi ar norvēģu atbalstu.
Šonedēļ aizvien skaļāk tiek apspriests, ka šo diversiju varētu būt sarīkojuši ukraiņi. Turklāt, atšķirībā no "New York Times", kas par to rakstījusi vien atsaucoties uz anonīmām amatpersonām izlūkdienestos, vācu avīze "Die Zeit", kā arī televīzijas kanāli ARD un SWR snieguši nedaudz detalizētāku informāciju, apgalvojot, ka pie šādiem secinājumiem nonākuši Vācijas ģenerālprokuratūras izmeklētāji.
Vācu mediju izklāstā seši diversanti noīrējuši jahtu, kas pieder kādam Polijas uzņēmumam (tā īpašnieki, visticamāk, ir divi ukraiņi). Tiek uzskatīts, ka jahtas īrei un izbraukšanas atļaujas nokārtošanai no Rostokas ostas izmantotas viltotas pases, turklāt šie viltojumi bijuši izgatavoti ļoti profesionāli. 6. septembrī jahta, kurā atradies kapteinis, divi nirēji, divi nirēju asistenti, kā arī mediķe, izgājusi no Rostokas ostas, uzņemot kursu uz Bornholmas salu. Kad tieši pie "Nord Stream" cauruļvadiem tikuši piestiprināti spridzekļi un kā tie aktivizēti, vācu mediji neziņo. Toties tie uzsver, ka vācu izmeklētājiem izdevies sadzīt pēdas šai noslēpumainajai jahtai, janvāra nogalē tā pārmeklēta, un uz kajītes galda atrastas sprāgstvielu pēdas. Tas atkal vedina uz domām par diversantu nepilnīgu sagatavotību, jo no šādiem lietiskajiem pierādījumiem profesionāļi cenšas atbrīvoties pēc iespējas ātrāk.
Jāuzsver, ka tā gan ir tikai mediju versija, kas balstīta uz anonīmu avotu stāstīto. Oficiāli Vācijas varas iestādes uzsver, ka izmeklēšana vēl turpinās (līdzīgi kā Dānijā un Zviedrijā, jo par kopīgas izmeklētāju grupas izveidošanu visām trim valstīm pagājušā gada rudenī vienoties neizdevās), tādēļ nekā stāstāma nav. Gan "New York Times", gan vācu mediji arī uzsvēruši, ka pašlaik nav pamata uzskatīt, ka šī operācija veikta, pildot Ukrainas oficiālo amatpersonu pavēles. Tiek pieminēts vienkārši "grupējums", kas bijis naidīgi noskaņots pret Krieviju, turklāt amerikāņu avīzes avoti pieļāvuši iespēju, ka tā sastāvā bijuši ne tikai ukraiņi, bet arī krievi.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss teicis, ka pagaidām nekādus secinājumus izdarīt nevar, jo izmeklēšana vēl turpinās. Viņš piebildis, ka nav pat īsti skaidrs, vai grupējums, kas tiek turēts aizdomās par "Nord Stream" spridzināšanu, patiešām ir ukraiņu. Galu galā pasaules vēsturē ir ne viens vien gadījums, kad kādas valsts īpašie dienesti izlikušies par citas valsts pārstāvjiem un sarīkojuši provokāciju - nacistiskā Vācija šādā veidā, piemēram, atrada attaisnojumu Otrā pasaules kara izraisīšanai, apsūdzot uzbrukumā Poliju. Hipotēze par to, ka dabasgāzes cauruļvadu uzspridzinājuši Krievijas īpašie dienesti, nešķiet pārāk ticama kaut vai tādēļ, ka Kremlis tobrīd jau tāpat caur to bija pārtraucis gāzes eksportu. Maskava aizbildinājās, ka rietumvalstu noteikto sankciju dēļ nespēj veikt plānotos remontdarbus, turklāt bija skaidrs, ka ne uz kādu sankciju atcelšanu vai mīkstināšanu Krievija nevar cerēt.
Gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, gan Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova norādījuši - viņi netic, ka šādu diversiju būtu spējuši sarīkot ukraiņi. Maskava atbalsta Herša izplatīto hipotēzi par ASV īpašo dienestu iesaisti un joprojām cenšas ANO Drošības padomē panākt, lai tiktu pieņemta rezolūcija šīs diversijas izmeklēšanu uzticēt neatkarīgajai ANO paspārnē izveidotai izmeklētāju grupai. Tāpat Krievija apgalvo, ka Vācija, Zviedrija un Dānija nedaloties ar to informācijā par izmeklēšanu, lai gan bojātā īpašumu lielākā daļa pieder tieši Krievijai.
