Lai gan Gruzija par savu mērķi deklarējusi iestāšanos Eiropas Savienībā, valsts parlamenta pirmajā lasījumā apstiprinātais likums par ārvalstu aģentiem vairāk rosina asociācijas ar autoritāro Krieviju. Likums paredz, ka īpaši reģistrēties un uzsvērt savu statusu nāksies medijiem un nevalstiskajām organizācijām, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārzemēm. Likumprojekts izraisījis lielu protesta demonstrāciju Tbilisi, tas pamatīgi kritizēts arī Briselē un Vašingtonā.
Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" un premjers Iraklijs Garibašvili jau sen izpelnījušies kritiku par samērā prokrievisku pozīciju, pie kuras pieturas, pat neraugoties uz to, ka Krievijas iebrukums 2008. gadā Gruzijai nozīmēja kontroles zaudēšanu pār Abhāziju un Dienvidosetiju. Pagājušā gada vasarā Gruzija gan iesniedza pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā paātrinātā kārtībā, taču atšķirībā no Ukrainas un Moldovas par kandidātvalsti tā arī nekļuva, ES norādot uz virkni reformu, ko nepieciešams veikt, lai iegūtu šādu statusu. Pagājušā gada septembrī, kad Krievijā sākās mobilizācija karam Ukrainā, desmitiem tūkstošu šīs valsts iedzīvotāju patvērumu meklēja Gruzijā. Sākotnēji viņi tika laipni uzņemti, taču beidzamo mēnešu laikā Gruzija daļu no šiem ļaudīm izraidījusi atpakaļ uz Krieviju, kur viņiem atkal draud iesaukšana agresorvalsts armijā.
Tiek uzskatīts, ka gan premjeram Garibašvili, gan miljardierim Bidzinam Ivanišvili, kurš tiek uzskatīts par patieso "Gruzijas sapņa" vadītāju, saglabājušās labas attiecības ar daudziem Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam tuviem uzņēmējiem, nekur nav zudušas arī biznesa intereses Krievijā, tādēļ Gruzijas valdība cenšas izlaipot, formāli nosodot pret Ukrainu uzsākto agresiju, bet reāli turpinot diezgan ciešu sadarbību ar Krieviju. Sabiedrības vairākums ar šādu pozīciju nav apmierināts (CNN ziņo, ka, saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem, 80% Gruzijas iedzīvotāju atbalsta kursu uz Eiropu un norobežošanos no Krievijas), tādēļ valdība ir spiesta pievilkt skrūves.
Kā viens no instrumentiem cīņā pret brīvdomību varētu kalpot šis ārvalstu aģentu likums - vismaz Krievijā, kur ļoti līdzīgu likumu apstiprināja 2012. gadā, tas ticis izmantots, lai apklusinātu valdībai neērtos medijus un sabiedriskās organizācijas. Interesanti, ka parlamentā to neiesniedza valdošais "Gruzijas sapnis", bet gan atklāti pret rietumvalstīm noskaņotā apvienība "Tautas vara", taču projektu ar entuziasmu atbalstīja valdošā partija, vēsta BBC. Pirmdien, kad tika uzklausīta parlamenta komisijas rekomendācija nekavēties ar tā pieņemšanu, starp koalīcijas un opozīcijas deputātiem pat izcēlās kautiņš, bet otrdien, kad par likumprojektu balsoja pirmajā lasījumā, rezultāts bija pārliecinošs - to atbalstīja 76, bet pret balsoja tikai 13 deputātu.
Jau sēdes laikā pie parlamenta ēkas sāka pulcēties protestētāji, kuru skaits pievakarē sniedzās tūkstošos, raksta AFP. Ar Gruzijas un ES karogiem rokās viņi skandēja saukļus, iebilstot gan pret autoritārisma iedibināšanu Gruzijā, gan iešanu Krievijas pavadā. Jau drīz vien protesta akcija izvērtās sadursmēs ar policiju, kas izmantoja asaru un piparu gāzi, kā arī ūdensmetēju. Vakar Gruzijas varas iestādes paziņoja, ka par sīko huligānismu un citiem pārkāpumiem aizturēti 66 protesta akcijas dalībnieki, bet vairāk nekā 50 policistu savainoti, kad uz viņiem mesti akmeņi un citi priekšmeti.
Gruzijā pieņemto likumu asi kritizējuši rietumvalstu pārstāvji. ASV vēstniecības Tbilisi paziņojumā sacīts, ka tā bijusi "melnā diena Gruzijas demokrātijai", un uzsvērts - pieņemot šādus likumus, valsts tikai attālinās no eventuālās dalības ES. Uz to izaicinoši atbildējis "Gruzijas sapņa" priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze, sakot, ka "melnā dienā šī bija vien radikālajai opozīcijai un tās atbalstītājiem". Likumprojektu kritizējis arī ES augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, uzsverot, ka tā pieņemšana būtu pretrunā ES vērtībām un standartiem. "Šis likums ir nesavienojams ar ES vērtībām un standartiem. Tas ir pretrunā Gruzijas pasludinātajam mērķim iestāties Eiropas Savienībā, kuru atbalsta pārliecinošs Gruzijas pilsoņu vairākums. Tā galīga pieņemšana var būt ar nopietnām sekām mūsu attiecībām," sacījis Borels, aicinot Gruziju ievērot savas saistības demokrātijas, tiesību pārākuma un cilvēktiesību attīstības ziņā.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura pašlaik atrodas Ņujorkā, atcēlusi vairākas ieplānotās tikšanās un uzstājusies ar videouzrunu tautai, sakot, ka esot protestētāju pusē. Viņa solījusi uzlikt savu veto šim likumam tā pieņemšanas gadījumā, tomēr jāatgādina, ka "Gruzijas sapņa" un tā sabiedroto vairākums parlamentā ir pietiekams, lai šādu veto pārvarētu.
