Pārliecinošā uzvara Igaunijas vēlēšanās ļauj Kallasai izraudzīties koalīcijas partnerus

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa priecājas par Reformu partijas uzvaru parlamenta vēlēšanās © AFP/Scanpix

Igaunijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi Reformu partija, un nav ne mazāko šaubu, ka tās līdere Kaja Kallasa saglabās premjerministra krēslu. Provizoriskie rezultāti liecina, ka Reformu partijai tikpat labi iespējams nodrošināt vairākumu kopā ar līdzšinējiem koalīcijas partneriem (sociāldemokrātiem un “Isamaa” jeb “Tēvzemi”) vai arī kādu no šīm partijām aizstāt ar ideoloģiski tuvajiem liberāļiem no “Eesti 200”, kas parlamentā būs pārstāvēti pirmo reizi.

Pagaidām gan nav skaidrs, kad tiks izsludināti vēlēšanu oficiālie rezultāti, jo labējā Konservatīvā tautas partija (EKRE) ir noskaņota tiesāties, apstrīdot elektroniskajā balsojumā nodoto balsu likumību.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka 5% barjeru, lai saņemtu parlamenta jeb “Riigikogu” deputātu mandātus, ir pārvarējuši seši politiskie spēki. Reformu partija ir neapšaubāma līdere ar 37 mandātiem. EKRE jaunajā parlamenta sastāvā būs pārstāvēta ar 17 deputātiem, Centra partija saņems 16 mandātus, “Eesti 200” - 14 mandātus, sociāldemokrāti - 9, bet “Isamaa” - 8 mandātus. Nav ne mazāko šaubu, ka prezidents Alars Kariss valdības veidošanu atkal uzticēs tieši Kallasai.

Uzrunājot atbalstītājus pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu paziņošanas, Kallasa norādīja, ka ir ļoti gandarīta un zināmā mērā arī pārsteigta par tik pārliecinošu uzvaru, jo socioloģiskās aptaujas, kas bija veiktas pirms vēlēšanām, rādījušas ne tik daudzsološu ainu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Nav šaubu, ka tieši Reformu partija vadīs nākamo valdību, taču par to, kādus partnerus piesaistīt koalīcijai, vēl spriedīs partijas valde. Matemātisko iespēju ir vesels lērums - sākot ar divu partiju koalīciju, piesaistot “Eesti 200” vai Centra partiju (tas gan nešķiet nopietni), līdz pat četru partiju koalīcijai, kurā līdzās pašlaik valdībā esošajām partijām būtu pārstāvēta arī “Eesti 200”. Kallasa skaidrojusi, ka ar citu partiju pārstāvjiem runāts jau pirms vēlēšanām un ir puslīdz skaidrs, kuros jautājumos pozīcija sakrīt, bet kuros atšķiras. Taču premjere likusi saprast, ka noteikumus diktēs tieši Reformu partija un tā valdībā būs pārstāvēta arī ar lielāko ministru skaitu - atbilstoši vēlēšanu rezultātiem.

Vakar notikušajā valdes sēdē izvērtēti visi iespējamie reālie vairākuma koalīcijas varianti, kuru pavisam ir četri, taču lēmums par to, kuras partijas aicināt uz koalīcijas sarunām, vēl nav pieņemts. Kallasa gan uzsvērusi, ka partija nav ieinteresēta vilcināties un vēlas jauno koalīciju izveidot pēc iespējas drīzāk, taču piebildusi, ka nepieciešams saskaņot diezgan plašu jautājumu loku, jo viņa esot apņēmības pilna vadīt koalīciju visu atvēlēto termiņu, tātad četrus gadus, un tādu pašu nostāju gaida no potenciālajiem sadarbības partneriem. Aizsteidzoties priekšā citām parlamentā pārstāvētajām partijām, “Eesti 200” vadītāja vietnieks Hendriks Johaness Terrass vakar jau paziņojis, ka šis politiskais spēks cer, ka Reformu partija to aicinās koalīcijā. “Mēs ceram būt pie sarunu galda,” viņa sacīto citē ERR, piebilstot, ka liberālā “Eesti 200” paudusi gatavību sadarboties ar visām parlamentā iekļuvušajām partijām, atskaitot EKRE.

Lai gan vēlēšanu lielākie zaudētāji, salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, izrādījās Centra partija, kurai nu būs par desmit deputātu mandātiem mazāk nekā līdz šim, skaļāko neapmierinātību ar iznākumu paudusi tieši EKRE. Jāatgādina, ka svētdienas pievakarē, līdz brīdim, kad bija saskaitīta gandrīz trešdaļa nodoto balsu, šī partija atradās līderpozīcijās un tās pārsvars pār Reformu partiju tuvojās desmit procentpunktu atzīmei. Taču viss sagriezās kājām gaisā, kad tika apkopoti iepriekšējās elektroniskās balsošanas rezultāti. Tas gan nebija liels pārsteigums - arī iepriekšējās vēlēšanās tie, kuri balsoja ar interneta starpniecību vai uz iecirkņiem devās pirms oficiālās vēlēšanu dienas, lielākoties atbalstīja Reformu partiju. Taču šoreiz šādu balsotāju skaits bija īpaši liels - vairāk nekā 313 000 no kopējiem 615 000 balsotāju savu izvēli izdarīja, neizejot no mājām un sēžot pie datora.

Tajā, ka viņu starpā bijis tik daudz Reformu partijas atbalstītāju, EKRE līderi, kuri svētdienas vakarā jau bija sākuši svinēt lieliskos rezultātus, saskata kādu blēdību. Partijas priekšsēdētājs Martins Helme naktī uz pirmdienu paziņoja, ka tiesā tiks apstrīdēti tie vēlēšanu rezultāti, kas iegūti, saskaitot elektroniskajā balsojumā nodotās balsis. Vakar gan kļuva skaidrs, ka oficiāls lēmums par vēršanos tiesā varētu tikt pieņemts vien šodien plānotajā EKRE valdes sēdē. Prezidents Kariss tikmēr jau vērsies it kā pie visiem politiskajiem spēkiem, lai gan skaidrs, ka šis paziņojums ir adresēts tieši EKRE - nevajag kavēt oficiālo vēlēšanu rezultātu izziņošanu, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams nominēt premjeru un uzsākt koalīcijas veidošanu.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".