Situācija kļūst aizvien haotiskāka, un, lai šķērsotu Lietuvas un Baltkrievijas robežu, kravas automašīnu šoferiem jāstāv rindā līdz pat divām diennaktīm, vēsta Lietuvas mediji. Pie tā novedis Polijas lēmums slēgt savus robežkontroles punktus ar Baltkrieviju trešo valstu kravas autotransportam, kam tagad, lai nokļūtu līdz Baltkrievijai, nepieciešams braukt cauri arī Lietuvai.
Mūsu kaimiņvalsts Nacionālā autopārvadātāju asociācija “Linava” mudinājusi amatpersonas palielināt muitas darbības efektivitāti, taču no tā būs maz jēgas, ja robežas viņā pusē naskāk nesāks strādāt arī baltkrievi.
Laikraksts “Respublika” atgādina, ka krīze sākās jau 10. februārī, kad Polija slēdza Bobrovniku robežkontroles punktu, šādā veidā reaģējot uz Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko paklausīgās tiesas lēmumu piespriest astoņu gadu cietumsodu poļu izcelsmes žurnālistam Andžejam Pohobutam, kurš bija poļu avīzes “Gazeta Wyborcza” korespondents. Minska un Varšava apmainījās notām, izraidīja pa trim kaimiņvalsts pārstāvjiem, kuriem līdz tam bija diplomātiskais statuss, un pirms nedēļas Polija paziņoja arī par Koroščinas robežkontroles punkta slēgšanu kravas automašīnām no trešajām valstīm.
Kravas automašīnu šoferiem, kuri ir ceļā no Eiropas uz Baltkrieviju, pašlaik neatliek nekas cits kā iebraukt Lietuvā pa tā saukto Suvalku koridoru un tad doties uz Baltkrieviju. Tā rezultātā uz robežas radušies milzīgi sastrēgumi. “Linava” vadītājs Zenons Buivids norādījis, ka šoferiem nav radīti piemēroti apstākļi, lai gaidītu tik garās rindās. “Viņiem nav kur ieturēties, nav kur nomazgāties, nav kur, atvainojiet, nokārtot dabiskās vajadzības,” viņa sacīto citē “Respublika”. Buivids uzsvēris, ka “Linava” vārdā
vērsies pie Finanšu un Satiksmes ministrijas, kā arī Muitas dienesta, mudinot pēc iespējas ātrāk risināt šo krīzi, kuras dēļ autopārvadājumi ir iestrēguši un valsts cita starpā nesaņem nodokļus, ko būtu varējusi saņemt. Nedēļas sākumā Muitas dienests ziņu aģentūru ELTA informējis, ka mobilās muitnieku vienības jau nosūtītas uz robežkontroles punktiem, lai palielinātu to caurlaišanas spēju. Taču nav lielas atšķirības, cik ātri strādā muitnieki un robežsargi robežas vienā pusē, ja otrā ļoti gausi darbojas attiecīgie Baltkrievijas dienesti, un automašīnas, kas jau sen pārbaudītas Lietuvā, vēl stundām ilgi nevar iebraukt Baltkrievijā. “Delfi.lt” piebilst, ka arī tām kravas automašīnām, kas no Baltkrievijas ir ceļā uz Lietuvu, jāgaida ļoti garās rindās.
No Lietuvas Muitas dienesta paziņojuma izriet, ka Polijas lēmums par robežkontroles punktu slēgšanu amatpersonām Viļņā nav nācis negaidīti un attiecīga informācija saņemta jau kādu laiku iepriekš. Tomēr novērst sastrēgumus uz robežas ar Baltkrieviju esot ļoti sarežģīts uzdevums, jo robežšķērsošanas punktu ir tik, cik to ir, un jaunus ierīkot neviens negrasās. Iespēju robežās pārvadātājiem gan tiek sniegta informācija, kurā kontroles punktā ir mazākās rindas, taču ar šīm ziņām aktīvi dalās arī paši tālbraucēji.
“Respublika” uzsver, ka uz situācijas normalizēšanos grūti cerēt, jo nav ne mazāko pazīmju, kas ļautu cerēt uz Polijas un Baltkrievijas attiecību uzlabošanos. Gluži pretēji, pagājušonedēļ Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks informējis, ka uz robežas ar Baltkrieviju tiks uzstādītas prettanku barjeras, tā saucamie eži. Tādu ierīkošana jau sākusies aptuveni 200 kilometru garajā posmā, kurā Polija robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, un, ņemot vērā Baltkrievijas atbalstu Kremļa agresīvajam iebrukumam Ukrainā, to, ka Baltkrievija pildīja placdarma lomu iebrukuma sākumā, Polija arī no otra austrumu kaimiņa vēlas norobežoties aizvien izlēmīgāk.
