Lai gan oficiālais Igaunijas parlamenta (Riigikogu) vēlēšanu datums ir 5. marts, iepriekšējā balsošana, kurā ar katru reizi piedalās aizvien vairāk vēlētāju, sākas jau šodien. Par 101 parlamenta deputātu mandātu cīnās deviņas partijas, bet domājams, ka noteikto 5% barjeru pārvarēs sešas. Pašreizējās premjeres Kajas Kallasas vadītā Reformu partija ir neapšaubāms favorīts, tomēr aptaujas liecina, ka tās līdzšinējai koalīcijai ar sociāldemokrātiem un Isamaa nākamajā parlamentā varētu nebūt vairākuma.
Faktiskais starta šāviens vēlēšanām tiek dots šorīt deviņos no rīta, kad sākas elektroniskā balsošana ar interneta starpniecību, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Šādā veidā katrs balsstiesīgais varēs novēlēt līdz pat sestdienas vakaram, turklāt savu izvēli mainīt neierobežotu skaitu reižu. Un arī tas vēl nav viss. Ja kādam elektroniski nobalsojušajam 5. marta rītā pēkšņi nāks apjausma, ka viņš kļūdījies, būs iespēja doties uz vēlēšanu iecirkni, anulēt elektronisko balsojumu un nobalsot, izmantojot parasto papīra biļetenu. No pirmdienas līdz ceturtdienai iepriekšējā balsošana būs iespējama arī atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, bet piektdien un sestdien no pulksten 12.00 līdz 20.00 vēlētājiem būs atvērti visi balsošanas iecirkņi.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, ārpus telpām izvietotos priekšvēlēšanu plakātus nebūs jānovāc pat vēlēšanu dienā - šāda aģitācija ir atļauta līdz pat iecirkņu slēgšanas brīdim. Taču partijām nākas mainīt savus priekšvēlēšanu kampaņas paradumus, ņemot vērā to, ka aizvien lielāka elektorāta daļa izvēlas iepriekšējās balsošanas sniegtās iespējas. "Dzīve ir apliecinājusi, ka ļaudis savu izvēli lielākoties izdara pirmajās trijās iepriekšējās balsošanas dienās. Pēc tam atliek vēl pamudināt piedalīties vēlēšanās tos, kuri vēl nav nobalsojuši. Līdz ar to, aktīvai kampaņai pēdējās dienās pirms 5. marta zūd jēga," sarunā ar ERR sacījusi Reformu partijas pārstāve Vilja Tomaste. Viņai gan īsti nevēlas piekrist partijas Isamaa pārstāvis Raimo Tamms, kurš norādījis, ka ir pietiekami daudz tādu cilvēku, kuri līdz pēdējam brīdim nav izšķīrušies, par ko balsot, un par šiem vēlētājiem ir jācīnās.
Priekšvēlēšanu kampaņā bija trīs dominējošās tēmas, norāda EurActiv.com. Jautājumā par valsts drošību partiju starpā nebija nekādu domstarpību - visas piekrīt, ka tā ir jāstiprina, ņemot vērā draudus, ko visai Eiropai rada Krievija, tāpat nebija diskusiju par vislielāko iespējamo atbalstu Ukrainai. Tāpat liela uzmanība tika pievērsta sociāliem jautājumiem, partijām sacenšoties ar piedāvājumiem pensiju palielināšanas, skolotāju un mediķu algu paaugstināšanas un tamlīdzīgos piedāvājumos. Turklāt Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, nereti izrādās, ka šie šķietami populistiskie solījumi ir vismaz daļēji realizējami, ja vien kārtīgi piestrādā, nevis tos aizmirst nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Trešais jautājumu bloks - kā savaldīt inflāciju un mazināt dzīves dārdzības pieaugumu.
Lai gan pēdējās nedēļās mazliet samazinājies Reformu partijas reitings, aptaujas liecina, ka premjeres Kallasas vadītais politiskais spēks varētu atkārtot 2019. gada vēlēšanu rezultātu, kad ieguva 29% balsu. Aptuveni 20% vēlētāju varētu atbalstīt labēji konservatīvo EKRE, bet tai uz papēžiem ar 18% min Centra partija. Beidzamo četru gadu laikā atbalsts tai sarucis par pieciem procentpunktiem, un, ja aptaujas nemelo, tad Centra partiju gaida sliktākais vēlēšanu rezultāts šajā gadsimtā. Strauji pieaugusi liberālās partijas Eesti 200 popularitāte - pirms četriem gadiem to atbalstīja 4,4% vēlētāju, un partija parlamentā neiekļuva, taču nu par liberāļiem varētu nobalsot ap 12% elektorāta. Pa vairākiem procentpunktiem atbalstītāju zaudējuši arī sociāldemokrāti un labēji centriskā Isamaa, taču viņu izredzes iekļūt parlamentā nav apdraudētas - pirmie pretendē uz aptuveni 8% balsu, bet otrie - uz 7%.
