ASV prezidenti mainās, nelikumīgais Gvantanamo cietums paliek

Vašingtonā laiku pa laikam notiek demonstrācijas, pieprasot beidzot slēgt Gvantanamo cietumu © Reuters/Scanpix

ASV varas iestādes no bēdīgi slavenā Gvantanamo bāzes cietuma pagājušajā nedēļā atbrīvojušas divus pakistāniešus, kuri ieslodzījumā turēti kopš 2002. gada (!) bez jebkādu oficiālu apsūdzību izvirzīšanas, nemaz nerunājot par tiesas spriedumu. Pašlaik cietumā atrodas vēl 32 cilvēki, kuri sagūstīti ASV izvērstā kara pret teroru laikā.

Prezidents Džo Baidens ir solījis šo ieslodzījuma vietu slēgt, taču jāatgādina, ka par vienu no savām galvenajām prioritātēm Gvantanamo slēgšanu pasludināja arī ASV 44. prezidents Baraks Obama (kura administrācijā Baidens pildīja viceprezidenta pienākumus), un tas notika tālajā 2009. gadā.

Ieslodzījuma vieta, kas atrodas no Kubas nomātajā ASV jūras kara flotes bāzes teritorijā, cilvēktiesību aizstāvju ieskatā ir milzīgs apkaunojums sevi par “demokrātijas citadeli” dēvējošajām Savienotajām Valstīm, jo tur nekādi likumi un tiesības nedarbojas. 43. ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais rīkojumu par šāda cietuma izveidi deva pēc tam, kad Savienotās Valstis, atbildot uz 2002. gada 11. septembra terora aktiem, pasludināja “karu pret teroru”, cenšoties sākumā Afganistānā, bet pēc tam arī citur pasaulē iznīdēt teroristu tīklu “Al Qaeda” un tā sabiedrotos, kuri bija organizējuši 11. septembra uzbrukumus.

Šajā cīņā teroristi un viņu atbalstītāji tika ne tikai likvidēti, bet arī ņemti gūstā - lai no viņiem iegūtu vērtīgu informāciju par augstāka ranga “Al Qaeda” vadītāju plāniem un atrašanās vietu, atgādina “Reuters”. Gūstekņu pārvietošana uz ASV nozīmētu, ka viņiem jāpiešķir noteikts statuss, jānodrošina advokāti, jāievēro ieslodzīto tiesības, taču Buša administrācija bija pārliecināta, ka ar šādām pieklājīgām un civilizētām metodēm nekādas vērtīgās ziņas no notvertajiem neiegūs, tādēļ rīkojās pēc principa - karā kā jau karā, visi līdzekļi, kas ļauj sasniegt mērķi, ir labi. Sākotnēji Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izlīdzējās ar slepenām ieslodzījuma vietām (tajās pabijušie tās dēvēja par moku kambariem), kas bija ierīkotas ASV sabiedroto teritorijā - sākot ar Pakistānu un beidzot ar Austrumeiropu. Vēlāk gūstekņus, kuri šķita īpaši bīstami vai labi informēti, sāka pārvietot uz Gvantanamo bāzē ierīkoto ienaidnieka kaujinieku aizturēšanas nometni. Tur piekoptās pratināšanas metodes īpaši neatšķīrās no spīdzināšanas, bet nekādu saprātīgu termiņu, lai aizturētajiem izvirzītu apsūdzības un viņi stātos tiesas priekšā, vispār nebija. Sākotnēji nekādas tiesas vispār nebija paredzētas, un tikai pēc tam, kad Baltā nama administrācija sāka izjust aizvien lielāku spiedienu no cilvēktiesību aizsardzības organizāciju un citu aktīvistu puses, tika izveidots militārais tribunāls. Taču arī tas darbojas absolūti autonomi no ASV tieslietu sistēmas un lietas izskata ļoti gausi.

Un tas ir labākajā gadījumā. Abduls un Mohameds Rabani, kuri pagājušonedēļ beidzot atgriezās Pakistānā, amerikāņu gūstā nonāca 2002. gadā, vēsta BBC. Pakistānas pilsētā Karači dzīvojošie brāļi, pēc šīs valsts izlūkdienesta (kas cieši sadarbojās ar CIP) pārliecības, bija aktīvi “Al Qaeda” atbalstītāji. Abdula māja esot kļuvusi par drošu paslēptuvi meklēšanā izsludinātajiem teroristiem, bet Mohameds nodarbojies ar “Al Qaeda” augsta ranga darboņu ceļojumu plānošanu. Paziņojot par abu atbrīvošanu, šīs apsūdzības atkārtotas arī Pentagona pagājušonedēļ izplatītajā paziņojumā. Taču oficiāli neviens no brāļiem netika apsūdzēts, tribunāla priekšā viņi nav stājušies un visas savas sākotnējās atzīšanās atsaukuši, paziņojot, ka tās iegūtas spīdzināšanas rezultātā. Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “3D Centre” jurists Klaivs Stafords Smits, kurš bija uzņēmies abu brāļu aizstāvību, intervijā BBC sacījis, ka mēģinās iesūdzēt ASV varas iestādes tiesā par šo gadu desmitiem ilgušo turēšanu gūstā, kas ir absolūti nelikumīga, taču atzinis, ka “viņu cerības saņemt kompensāciju ir niecīgas un, visticamāk, neviens viņiem pat neatvainosies”.

Savulaik Gvantanamo bija vairāk nekā 680 cietumnieku, bet pašlaik tur atrodas 32 ieslodzītie. Lai izpildītu savu solījumu un slēgtu šo ieslodzījuma vietu, Baidenam nepieciešams viņus vai nu atbrīvot, vai arī pārvietot uz kādiem citiem cietumiem, turklāt jāatgādina, ka ASV speciāli pieņemts likums nosaka - šajā valstī nevienam no viņiem vietas nav. Tikai divi no ieslodzītajiem ir notiesāti, vēl pret deviņiem ierosinātās lietas pašlaik nesteidzīgi turpina izskatīt tribunāls, bet pāris cietumnieku statuss ir neskaidrs. Taču visabsurdākā ir situācija ar tiem 18 ieslodzītajiem, kurus, kā paziņojis Pentagons, būtu iespējams atbrīvot, ja vien viņus uzņemtu kāda valsts, kurā valda stabilitāte. Gandrīz visi šie cilvēki ir jemenieši, bet Jemenā teroristu grupējumi joprojām karo gan ar Saūda Arābijas atbalstītajiem spēkiem, gan savā starpā, tādēļ ASV uzskata par labāku pagaidām šos ļaudis neatbrīvot, jo pastāv liela varbūtība, ka viņi nekavējoties iesaistīsies šajā konfliktā.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais