Ļoti asas diskusijas uzliesmojušas ANO Drošības padomes sēdē, kas notika naktī uz trešdienu pēc Latvijas laika. Krievija ir sagatavojusi rezolūciju, kurā pieprasīts, lai pagājušā gada septembrī notikušo gāzes vadu “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” spridzināšanu izmeklētu ANO paspārnē izveidota komisija, un šādu risinājumu atbalsta arī Ķīna.
Rietumvalstis ar ASV priekšgalā uzskata, ka pilnīgi pietiek ar to, ka eksplozijas izmeklē Vācija, Zviedrija un Dānija, uzsverot, ka Maskava pašlaik cenšas novērst starptautiskās sabiedrības uzmanību no iebrukuma Ukrainā.
Balsošana par Krievijas sagatavoto rezolūciju šajā sēdē nebija ieplānota, taču debates izvērtušās ļoti karstas, raksta AP. Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja apgalvojis, ka no Vācijas, Zviedrijas un Dānijas varas iestādēm Maskava neesot saņēmusi nekādu informāciju par pagājušā gada 26. septembrī notikušo sprādzienu izmeklēšanas gaitu. Tādēļ Krievijai ir pamats neuzticēties šai izmeklēšanai, taču tā “pilnībā uzticētos ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam”, ja viņš izveidotu speciālu, neatkarīgu izmeklēšanas komisiju.
Ņebenzja arī plaši apcerējis amerikāņu žurnālista Saimora Herša izplatīto versiju, saskaņā ar kuru gāzes vadus uzspridzinājuši amerikāņi ar Norvēģijas jūras kara flotes palīdzību. Krievijas pārstāvis skaidrojis, ka nevienam citam nav nedz tādu resursu, nedz ieinteresētības, atgādinot, ka augsta ranga ASV amatpersonas, ieskaitot prezidentu Džo Baidenu, pagājušā gada janvārī publiski paziņojušas - ja Krievija uzsāks agresiju pret Ukrainu, tad “ar “Nord Stream” ir cauri”. ASV prezidents, piemēram, izteicies, ka tādā vai citādā veidā, bet gāzes plūsma no Krievijas uz Vāciju pa šo cauruļvadu tiks apturēta.
ASV pārstāvis Džons Kellijs Drošības padomes sēdē atkārtojis Vašingtonas jau iepriekš oficiāli paziņoto - Savienotās Valstis nekādā veidā neesot saistītas ar “Nord Stream” spridzināšanu. Viņš arī uzsvēris, ka, tuvojoties pirmajai gadadienai, kopš Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, Maskava atkal cenšas izmantot dažādus paņēmienus, lai novērstu uzmanību no šīs agresijas. “Reuters” atgādina, ka ANO Ģenerālajā asamblejā jau sagatavota kārtējā rezolūcija, kurā šī agresija tiek nosodīta, un pašlaik viss liecina, ka balsojums par to varētu notikt ceturtdien vai piektdien.
“South China Morning News” trešdien rakstīja, ka jautājumā par “Nord Stream” spridzināšanas izmeklēšanu Krievija var rēķināties ar Ķīnas atbalstu. Amatpersonas Pekinā uzskata Herša versiju par ļoti ticamu, norādot - ne jau velti Vācija, Zviedrija un Dānija nesteidzas ar notikušā izmeklēšanu, jo šīs valstis nevēlas spridzināšanā apsūdzēt ASV. Laikraksts atgādina, ka neilgi pēc sprādzieniem, kad Baltijas jūrā izplūda aptuveni 778 miljoni kubikmetru gāzes, tika nolemts izveidot triju valstu kopīgu izmeklēšanas komisiju, taču jau pēc neilga laika šīs ieceres realizēšana apstājās.
Visu triju valstu vēstnieki kopīgi parakstītā vēstulē ANO Drošības padomi gan informējuši, ka izmeklēšana turpinās, taču pašlaik par kādiem rezultātiem ziņot vēl ir pāragri. Vēstulē arī uzsvērts, ka Krievija regulāri saņemot informāciju par izmeklēšanas gaitu un Maskavai neesot ne mazākā pamata neuzticēties Berlīnes, Kopenhāgenas un Stokholmas izmeklētājiem. AP piebilst, ka pirmdien slēgtajā ANO Drošības padomes sēdē uzklausīta arī virkne starptautisko ekspertu, kuri izteikuši savus viedokļus par to, kam varētu būt bijusi izdevīga “Nord Stream” spridzināšana un kas to organizējis.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja apgalvo ka “Nord Stream” spridzināšanu esot organizējuši amerikāņi, un vēlas, lai to pierādītu neatkarīga ANO izmeklēšanas komisija
