Cīņa par Skotu Nacionālās partijas (SNP) vadītāja amatu, kas kļuvis vakants pēc ilggadējās līderes Nikolas Stērdženas pagājušās nedēļas paziņojuma par demisiju, ir sākusies. Par gatavību kandidēt uz šo posteni, kas Skotijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem nozīmē arī pirmā ministra jeb valdības vadītāja amatu, paziņojis veselības ministrs Hamza Jusafs un bijusī kopienu drošības ministre Eša Rīgena, bet pieteikumu pieņemšana turpināsies līdz pat 24. februāra pusdienlaikam.
Astoņus gadus SNP un Skotijas valdību vadījušās kvēlās šīs reģiona neatkarības piekritējas Stērdženas paziņojums par atkāpšanos nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, uzsver BBC. Partija gan spēja reaģēt pietiekami operatīvi, jau nākamajā dienā paziņojot par nākamā līdera ievēlēšanas kārtību un nosakot, ka šim procesam jānoslēdzas līdz 27. martam. Šī iemesla dēļ gan nācies atcelt 19. martā Edinburgā ieplānoto partijas konferenci, kurā bija paredzēts spriest par stratēģiju, lai panāktu progresu virzībā uz Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes. Jāatgādina, ka jaunam neatkarības referendumam nepieciešama Apvienotās Karalistes valdības un parlamenta atļauja, ko saņemt pārskatāmā nākotnē šķiet neiespējami.
Jusafa un Rīganas paziņojumi par nodomu kandidēt uz partijas līdera amatu publicēti “Sunday Mail” slejās. Taču oficiālai kandidēšanai ar to vien nepietiek - nepieciešams savākt vismaz 100 atbalstītāju parakstus, turklāt šiem piekritējiem jāpārstāv ne mazāk kā 20 SNP reģionālās nodaļas, raksta “Reuters”. Ar to gan nekādām problēmām nevajadzētu rasties, un Skotijas mediji norāda, ka teju ikviens vietējā parlamenta deputāts, kurš nolemtu pretendēt uz Stērdženas krēslu, ar šo uzdevumu varētu tikt galā.
Viss liecina, ka cīņā par partijas vadītāja amatu iesaistīsies tikai tie skotu politiķi, kuri darbojas vietējā parlamentā. Vestminsterā jeb Apvienotās Karalistes parlamentā SNP pārstāvniecība ir gana liela - 45 deputāti. Viņiem nav liegts piedalīties cīņā par partijas vadītāja amatu, taču, lai pretendētu uz Stērdženas otru krēslu (Skotijas valdības vadītāja amatu), jāatsakās no šī Londonas mandāta un jākļūst par Skotijas parlamenta deputātu, kas nozīmē liekus sarežģījumus.
BBC norāda, ka šī ir pirmā reize kopš 2004. gada, kad SNP biedriem (un tādu pašlaik ir aptuveni 100 000) būs jālemj par partijas līderi. 2014. gada nogalē pēc neveiksmīgā referenduma par Skotijas neatkarību (toreiz par to nobalsoja 45% vēlētāju) un Aleksa Selmonda atkāpšanās Stērdžena bija vienīgā pretendente uz šo posteni, taču šoreiz kandidātu loks varētu būt krietni plašāks. “Sky News” prognozē, ka šonedēļ cīņā varētu iesaistīties gan Skotijas finanšu ministre Keita Forbsa (šobrīd gan viņa ir dekrēta atvaļinājumā), gan vides ministre Meiri Makalena, gan parlamentārietis Anguss Robertsons.
Kā pašsaprotams tiek pieņemts tas, ka visi kandidāti atbalsta Skotijas neatkarību, tomēr pašlaik šķiet, ka šis jautājums nebūs dominējošais cīņā par partijas līdera amatu. Galu galā Stērdžena beidzamajos gados (kopš britu vairākums 2016. gadā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb “Brexit”) izmēģinājusi visus iespējamos variantus, taču pat viņai tā arī neizdevās izkustināt šo vezumu no vietas. Gan Jusefa, gan Rīganas sākotnējie izteikumi liecina par nolaišanos uz grēcīgās zemes un pievēršanos tieši šajā brīdī nozīmīgākajām problēmām. “Elektorāts gaida no Skotijas valdības fokusēšanos uz tam svarīgajām lietām. Tas attiecas uz veselības aprūpes sistēmu, kas joprojām nav atguvusies pēc Covid-19 pandēmijas, uz ekonomikas izaugsmi, uz jaunu darba vietu radīšanu un visu pārējo, ko valdība var darīt, lai palīdzētu cilvēkiem izdzīvot šajā krīzes laikā, kad viss kļūs dārgāks,” skaidrojusi Rīgena. Ļoti ticams, ka tieši šis viņas izteikums uzdos toni visai kampaņai un tā neieslīgs kandidātu teoretizēšanā par to, kāds būtu pareizākais ceļš neatkarības sasniegšanai, lai gan, protams, arī šis jautājums nekur nepazudīs.
