Krievu fregate piedalās manevros Indijas okeānā; kādēļ tas vajadzīgs DĀR?

Ar virsskaņas raķetēm Cirkon bruņotā krievu fregate Admiral Gorškov šīs nedēļas sākumā ieradās Keiptaunā, lai piedalītos kopīgos manevros ar DĀR un Ķīnas karakuģiem.  © Reuters/Scanpix

Indijas okeānā pie Dienvidāfrikas Republikas krastiem šodien sākas desmit dienu ilgas militārās mācības Mosi II, kurās piedalās arī Krievijas un Ķīnas karakuģi. Maskava uz DĀR nosūtījusi fregati Admiral Gorškov, kuras bruņojumā ir arī Cirkon virsskaņas raķetes - bruņojums, par kura varenību ne reizi vien lepni bazūnējis Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Rietumvalstu ieskatā DĀR ar šiem manevriem apliecina, ka, pretēji deklarētajai neitralitātei, atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu.

"Tā nav tā pati labākā lieta," tik diplomātiski pēc nesenajām sarunām ar DĀR ārlietu ministri Naledi Pendoru izteicies ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels, raksta Deutsche Welle. Krietni tiešāka un atklātāka bijusi Baltā nama preses sekretāre Karīna Žanpjēra, sakot, ka "ASV bažīgi raugās uz jebkuru valsti, kas rīko kopīgus militāros manevrus ar Krieviju laikā, kad tās karaspēks turpina nežēlīgo karu pret Ukrainu". Turklāt tieši pēc nedēļas, kad DĀR, Krievijas un Ķīnas flotu manevri notiks pilnā sparā, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma.

Šā gada laikā DĀR amatpersonas apliecinājušas, ka šajā konfliktā drīzāk ir Krievijas nevis Ukrainas pusē, uzsver BBC. Pirmajās dienās pēc iebrukuma Pendora gan to nosodīja, taču vēlāk, visticamāk, Sirila Ramafosas ietekmēta, mainīja savu pozīciju, deklarējot DĀR neitralitāti un pat gatavību kā starpniecei piedalīties iespējamās miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu. Protams, ka DĀR nav pievienojusies pret Krieviju noteiktajām sankcijām, bet ANO atturējusies balsojumos par rezolūcijām, kas nosoda Krievijas agresiju. Kremli šāds atbalsts pilnībā apmierina. Janvāra otrajā pusē Pretorijā viesojās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un varēja gandarīts paziņot, ka lieliskās attiecības un abu valstu sadarbība visdažādākajās jomās, lieku reizi apliecina - Rietumvalstu nodoms izolēt Krieviju no pārējās pasaules ir piedzīvojis fiasko.

BBC gan norāda, ka abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomi ir niecīgi, turklāt tas attiecas arī uz bruņojumu. Taču Maskavai un Pretorijai izdevies atrast kopīgu valodu ģeopolitiskajā aspektā - gan Krievija, gan DĀR ir pārliecinātas, ka pēc Otrā pasaules kara ieviestā "noteikumos bāzētā starptautiskā kārtība", kas noveda pie ASV un citu rietumvalstu dominances, ir jāmaina. Viena no galvenajām politiskajām platformām, kas tiek izmantota šim mērķim, ir BRICS , ko 2001. gadā izveidoja Krievija, Ķīna, Indija un Brazīlija, un kurai DĀR pievienojās 2010. gadā. Tiesa, tolaik straujais ekonomiskās attīstības temps visās šajās valstīs ir būtiski krities, bet Brazīlija vispār nonākusi uz ekonomiskās krīzes sliekšņa.

DĀR pievienošanos Kremļa draugu pulciņam lielākoties jāskaidro ar valdošās partijas - Āfrikas Nacionālā Kongresa (ANC) - pieredzējušo līderu senajām saiknēm ar Maskavu. Līdz brīdim. kad DĀR beidzot tika pārtraukta aparteīda politika un pie varas nāca tumšādaino vairākums, ANC regulāri saņēma nozīmīgu finansiālo un morālo atbalstu no Padomju Savienības. Tas gan izbeidzās līdz ar PSRS izjukšanu 1991. gadā un Krieviju pārņēmušajām jukām, taču šīs tūkstošgades sākumā pie varas nākušais Putins atkal reanimējis tēzi par Krievijas ietekmes palielināšanu Āfrikā (un ne jau tikai tur). Demokrātiskā alianse, kas DĀR atrodas opozīcijā, ir iebildusi pret atbalstu Krievijai, taču tās spēki ir par vājiem, lai ietekmētu valdības nostāju.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais