Briesmīgā zemestrīce 6. februārī Turcijā un Sīrijā ir prasījusi vairāk kā 41 tūkstoti dzīvību. Vēl vairāk ir ievainoto. Tūkstošiem māju ir sagruvušas, un cilvēkiem nav kur dzīvot. Starptautiskā sabiedrība visiem spēkiem cenšas palīdzēt, jo daļā tā reģiona, kur bija zemestrīce laika apstākļi ir pat bargāki nekā pašlaik Latvijā – ir mīnus grādi.
Te palīdzīgu roku ir sniegusi Kirgizstāna, nosūtot 120 jurtas uz Turciju. Kirgīzi gatavo vēl vairāk jurtu, lai palīdzētu turkiem pārziemot.
Kirgīzi un turki pieder pie vienas valodu grupas - tjurkiem. Abu tautu starpā ir siltas attiecības. Tiesa gan, turki ar kirgīziem spēj saprasties tikai visvienkāršākajā sadzīviskajā līmenī, bet, lai sarunātos par ko nopietnāku, jāņem palīgā kāda trešā (angļu) valoda.
Kirgīzu jurtas ir lielisks izdomājums. Daudzajos gadsimtos kirgīziem kā klejotājtautai izdzīvošanai ir bijis nepieciešamība radīt tādus mājokļus, kuros var justies komfortabli - skarbā ziemā jurtā ir silti, bet vasaras nomācošā karstumā tur var atrast vēsumu. Šādu mājokli var ātri uzsliet un ātri nojaukt, lai paņemtu līdzi uz citu vietu. Jurtas noteikti ir kas labāks par steigā sanaglotām barakām vai teltīm, ko var piedāvāt eiropieši.
Zemestrīcē cietušajos rajonos ne tik drīz tiks atjaunota visa infrastruktūra un izveidoti mājokļi, kuros var pilnvērtīgi dzīvot. Kirgīzu jurtas te ir ļoti laba palīdzība.
Līdzīgā veidā Turcijai palīgā nāk arī Kazahstāna, kas arī nupat apņēmusies nosūtīt uz zemestrīcē cietušajiem rajoniem 100 jurtas.
Gan Kazahstāna, gan Kirgizstāna ir stipri vien modernizējušās - cilvēki jau daudzās paaudzēs dzīvo pilsētās un ciematos mūsdienīgos dzīvokļos. Cilvēkus, kas dzīvo jurtā, nav nemaz viegli atrast - ja nu vienīgi kaut kur tālu Lielajā Stepē. Taču senču gudrības dažkārt noder, un jurtas šajās zemēs vēl prot uzbūvēt. Tas tagad noder brāļiem Turcijā.
