Skotijas jau tāpat niecīgās izredzes pārskatāmā nākotnē kļūt neatkarīgai no Apvienotās Karalistes kļuvušas vēl mazākas pēc tam, kad par demisiju paziņojusi Skotu Nacionālās partijas (SNP) līdere un Skotijas valdības vadītāja Nikola Stērdžena. Pašlaik grūti iedomāties, ka viņas pēctecis vai pēctece abos amatos spēs tikpat pārliecinoši un iedvesmojoši atbalstīt neatkarības ideju.
Par to, ka vairāk nekā astoņus gadus Skotijas pirmās ministres amatā pavadījušās Stērdženas paziņojums par demisiju bija absolūti negaidīts, liecina kaut vai tas, ka BBC aptaujātajiem ekspertiem bija problēmas nosaukt politiķus, kuri varētu pārņemt partijas un Skotijas valdības grožus. Līdz šim neviens par to īsti nebija domājis, jo bija Stērdžena un visi pārējie, kuri nerēķinājās ar to, līdere kādā brīdī varētu paiet maliņā.
No Skotijas valdības vadītājas gandrīz pusstundu ilgās runas izrietēja, ka viņa ir gluži vienkārši nogurusi no atbildības un spiediena, ko uzliek šī pienākuma pildīšana, lai gan esot izbaudījusi katru brīdi un ir ļoti pateicīga SNP un Skotijas iedzīvotājiem par sniegto atbalstu. Taču visas runas esence bija frāzē "politika ir nežēlīga". Stērdžena, kura augstajos amatos stājās 2014. gada nogalē (bet pirms tam kopš 1999. gada bija Skotijas parlamenta deputāte) uzsvērusi, ka neesot bijis kāda lūzuma punkta, kas licis viņai pieņemt lēmumu par atkāpšanos, taču nogurums aizvien krājies un krājies.
Tomēr britu mediji norāda, ka Skotijas valdības vadītājas lēmumu būtiski varēja ietekmēt pagājušā gada nogalē Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas pieņemtais lēmums, saskaņā ar kuru, Skotijai nav tiesību vienpusēji (ja tam nepiekrīt valdība un parlaments Londonā) rīkot vēl vienu referendumu par neatkarību. Pēc 2014. gada referenduma, kurā 55% Skotijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, Stērdžena, kura Skotijas valdībā atbildēja par balsošanas plānošanu un organizēšanu, neslēpa savu vilšanos un sarūgtinājumu par rezultātiem. Sākot ar 2017. gadu viņa uzstājusi uz to, ka Skotijā ir jārīko jauns referendums, jo, neraugoties uz to, ka pagājis tik neilgs laiks pirms iepriekšējā, situācija ir būtiski mainījusies. Proti, 2016. gada 23. jūnijā notikušajā referendumā vairākums karalistes iedzīvotāju nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, taču Skotijā Brexit neguva vairākuma atbalstu. Stērdženas pūliņi vienoties ar vairākiem britu konservatīvajiem premjeriem, gan nevainagojās panākumiem, Londonai paliekot pie sava - referendumu par neatkarību iespējams "rīkot vien reizi paaudzē".
Nekāda referenduma līdz ar to nebūs, bet Stērdžena uzsvērusi, ka joprojām vēlas, lai par šādu referendumu tiktu pārvērstas nākamās britu parlamenta vēlēšanas, kurām būtu jānotiek 2024. gada nogalē vai 2025. gada sākumā. Savā demisijas runā gan viņa uzsvērusi, ka par šīs stratēģijas pieņemšanu vai noraidīšanu tiks lemts martā ieplānotajā partijas kongresā. Domājams, ka līdz tam brīdim būs zināms arī Stērdženas pēcteča vārds. Viņa paziņojusi, ka savus pienākumus turpinās pildīt līdz brīdim, kad tiks atrasta nomaiņa, bet par to, kāda būs vēlēšanu kārtība un cik ilgu laiku prasīs jaunā līdera atrašana, jālemj attiecīgai partijas komisijai. Līdzšinējā premjere arī uzsvērusi, ka pagaidām viņai nav ne jausmas, kuri no SNP politiķiem varētu izvirzīt savas kandidatūras uz partijas un valdības vadītāja posteņiem, taču izteikusies, ka viņa palikšot kā neitrāla novērotāja un nevienu publiski neatbalstīs. Un jā, arī politisko karjeru Stērdžena vēl negrasās beigt.
