ASV militārpersonām izdevies uziet 4. februārī notriektā gaisa balona atliekas, un Pentagona speciālisti jau ķērušies pie elektronisko sensoru un citu ierīču pētīšanas. Visticamāk, šis milzīgais balons, kas šķērsoja Aļasku, Kanādu un tad daļu ASV teritorijas, ir izgatavots Ķīnā un tā misija bijusi izlūkošanas informācijas vākšana. Mazāka skaidrība ir par vēl trim krietni mazākiem neidentificētiem lidojošiem objektiem, kas pagājušās nedēļas beigās notriekti virs ASV un Kanādas – to atlūzas nav atrastas, un tas būs ļoti sarežģīts uzdevums. Fakti norāda, ka, visticamāk, šādi spiegošanas baloni ASV teritoriju apciemojuši ļoti bieži un palikuši nenotriekti.
Ar publikācijām par notriektajiem objektiem ir pilni ASV mediji, taču konkrētas informācijas ir maz, tādēļ žurnālistiem un visdažādākajiem ekspertiem nākas aprobežoties ar minējumu izteikšanu. Īpaši daudz hipotēžu gan netiek izvirzīts - vairākums komentētāju ir pārliecināti, ka visi četri baloni izgatavoti Ķīnā, lai gan mulsinošs šķiet fakts, ka tie pēc izskata un izmēriem būtiski atšķīrušies cits no cita, raksta AP. Baltā nama amatpersonas norādījušas, ka pašlaik nav nekāda pamata saistīt trīs mazāko lidojošo objektu parādīšanos virs Ziemeļamerikas ar pirmo gandrīz 60 metru lielo balonu, kas ar lielu ticamības pakāpi ir Ķīnas spiegošanas instruments. Taču, kā norāda BBC, pavisam pretēju viedokli izteicis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, pavēstot, ka visi neatpazītie lidojošie objekti noteikti ir kaut kādā veidā saistīti cits ar citu.
“Reuters” atgādina, ka pirmais balons, kas pēc ASV prezidenta Džo Baidena rīkojuma tika notriekts Dienvidkarolīnas piekrastē pēc tam, kad bija šķērsojis gan Kanādu, gan lielu daļu ASV, lidojis gandrīz 15 kilometru augstumā. Pārējo trīs augstums bijis seši līdz astoņi kilometri, taču interesanti, ka tie bijuši pēc formas absolūti atšķirīgi. Objekts, ko notrieca virs ASV Aļaskas štata, bijis līdzīgs nelielai automašīnai, virs Jukonas (Kanādā) notriektais objekts izskatījies pēc parasta gaisa balona, savukārt tam, kas tika notriekts virs Hūrona ezera, bijis astoņskaldņa formas. Visa šī informācija iegūta no amerikāņu reaktīvo iznīcinātāju pilotiem, kuri šos objektus notrieca. Starp citu, tas nebūt nav lēts prieks, jo viena “Sidewinder” raķete, kas jātērē šādam nesaprotamam mērķim, maksā 400 000 dolāru, tāpat jāņem vērā iznīcinātāju F-22 un F-16 ekspluatācijas izmaksas. Turklāt vismaz vienā gadījumā objekta nelielā izmēra dēļ ar vienu raķeti nav pieticis un nācies raidīt otru.
Baltais nams apstiprinājis, ka visos gadījumos galīgo sankciju objektu notriekšanai devis Baidens. Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs stāstījis, ka pirmajā gadījumā bijis diezgan nepārprotami skaidrs, ka balons paredzēts izlūkošanas informācijas iegūšanai. Amerikāņu varas iestādes vēlējušās pārbaudīt, ar kādiem sensoriem un citām ierīcēm tas aprīkots, tādēļ jau drīz pēc šā lidojošā objekta fiksēšanas virs Minesotas štatā nolemts to notriekt brīdī, kad balons neatradīsies virs blīvi apdzīvotiem reģioniem, kur tā atlūzas varētu nodarīt postījumus uz zemes. Piemērots moments gan pienāca jau tad, kad balons lidoja virs Atlantijas okeāna, un amerikāņu militārpersonām nācies krietni piepūlēties, lai atrastu un no okeāna dzelmes izceltu tās interesējošās ierīces. Taču tagad, kā izteicies aizsardzības ministrs Loids Ostins, tās atrodas drošā vietā un sensoru izpētē Pentagona speciālistiem palīdz kolēģi no Federālā izmeklēšanas biroja (FIB).
Trīs pārējos objektus nācies notriekt tādēļ, ka tie varējuši radīt draudus pasažieru lidmašīnām. Ostins atzinis, ka uzmeklēt šo nelielo objektu atlūzas būs ļoti grūti un pašlaik nav iespējams spriest, vai arī šie baloni (Pentagons un Baltais nams sliecas domāt, ka nekas cits tas nevarēja būt) sūtīti spiegošanas misijā vai ir, piemēram, meteoroloģiskās zondes. ASV sabiedrībā izcēlusies satraukuma vētra, jo galu galā tā ir pirmā reize vēsturē, kad amerikāņu gaisa kara spēkiem virs valsts teritorijas nākas notriekt tās gaisa telpā ieklīdušus neidentificētus objektus. Kāpēc tie tagad pēkšņi parādījušies debesīs? Atbilde gan varētu būt samērā vienkārša - arī iepriekš līdzīgi objekti pārlidojuši ASV, taču nav tikuši fiksēti. Ostins skaidrojis, ka tikai pēc incidenta ar lielo, visticamāk, Ķīnas balonu radari pārregulēti tā, lai reģistrētu ne tikai raķetes vai lidmašīnas, un rezultātu nav nācies ilgi gaidīt. Turklāt atšķirībā no iepriekš piekoptās prakses Pentagons jau vairākus gadus nenoslepeno ziņas par neatpazītiem lidojošajiem objektiem un cenšas izmeklēt katru šādu incidentu. Starp citu, Baltā nama preses sekretāre Karia Žanpjēra jau uzsvērusi - neesot ne mazāko pazīmju, ka notikušais kaut kā varētu būt saistīts ar citplanētiešu aktivitātēm.
Jāpiebilst, ka Ķīna stingri noliedz, ka ar balonu palīdzību mēģinātu spiegot. Tā atzinusi, ka pirmais lielais balons patiešām piederējis ķīniešiem, taču vācis informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem un nomaldījies no kursa. Savukārt par trim mazākajiem objektiem Ķīna izliekas neko nezinām, pie viena apsūdzot ASV, ka arī tās pāri Ķīnas teritorijai beidzamajos gados sūtījušas kādus desmit aerostatus.
