Somija nespēj aizliegt Krievijas uzņēmuma "Yandex" taksometru pakalpojumus

Taksometri ar Kremlim tuvā “Yango” zīmolu joprojām brīvi braukā pa Somijas ceļiem © Reuters/Scanpix

Atšķirībā no Baltijas valstīm Somijā uz ielām un šosejām joprojām bieži sastopami taksometri, kuru vadītāji izmanto Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” lietotni – Somijā tie strādā ar zīmolu “Yango”. Lai gan parlamenta deputāti ne reizi vien rosinājuši uzsākt diskusijas par šīs kompānijas padzīšanu no tirgus, valdības pārstāvji norāda, ka tam nav pamata, jo nekādus likumus “Yango” nepārkāpj, vēsta sabiedriskā raidsabiedrība “Yle”.

Gan Igaunijas, gan Latvijas, gan Lietuvas varas iestādes šajā jautājumā rīkojās ļoti izlēmīgi. Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā sākās 24. februārī, bet jau aprīlī visas trīs Baltijas valstis nolēma, ka taksometriem ar “Yandex” vai tās meitasuzņēmumu firmas zīmēm uz sāniem ir jāpārtrauc pakalpojumu sniegšana. Lēmuma iemesls bija skaidrs un saprotams - draudi valstu un to iedzīvotāju drošībai, jo bija kļuvis zināms, ka visa informācija par taksometru klientiem tikpat brīvi kā pašam “Yandex” ir pieejama arī Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB). Papildu aspekts - viens no “Yandex” dibinātājiem un vadītājiem Arkādijs Voložs ir cieši saistīts ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa administrāciju, tāpēc pret viņu sankcijas noteikusi Eiropas Savienība. Pašlaik, lai apietu šīs sankcijas, kompānijas vadībā veikta pārgrupēšanās, taču šaubu par to, ka tajā vadošās pozīcijas ieņem agresiju pret Ukrainu atbalstoši Putina līdzskrējēji, nav, tāpēc pilnīgi loģiski, ka arī “Yandex” informācijas meklēšanas rīks Baltijas valstīs ir ārpus likuma.

Amatpersonas Somijā tikmēr nesteidzas. “Yle” vēsta, ka parlamenta deputāti pagājušajā gadā piecreiz (četras reizes ar rakstiskiem pieprasījumiem, vienreiz ar mutisku uzstāšanos no parlamenta tribīnes) rosinājuši pievērst uzmanību šim jautājumam. Pēdējo reizi tas noticis 30. decembrī. Tad ar iniciatīvu aizliegt “Yango” pakalpojumus Somijā nāca klajā arī Nacionālās koalīcijas partijas un Sociāldemokrātiskās partijas jaunatnes nodaļas, taču nekāda rīcība nesekoja. Gan Somijas transporta un sakaru ministrs Timo Haraka, kurš pārstāv Kreiso partiju, gan ārlietu ministrs Peka Hāvisto, kurš ir Zaļo partijas deleģēts, intervijās “Yle” norādījuši, ka valdība cieši sekojot līdzi situācijai, taču nekāda iemesla, lai aizliegtu “Yango” darbību, pašlaik neredzot. Viņi skaidrojuši, ka Baltijas valstu pārstāvju bažas par to, ka “Yandex” meitaskompānija, kas sniedz pakalpojumu taksometru pārvadāšanas jomā, dalās informācijā ar FSB, nav apstiprinātas - vismaz Somijā par šādiem gadījumiem nekas nav zināms. Ministri arī atsaukušies uz Eiropas Savienības lēmumiem, norādot, ka sankcijas noteiktas vien pret atsevišķām, nu jau bijušajām “Yandex” amatpersonām, bet ne pret visu kompāniju. To, ko prasīja Brisele, Somija jau ir izdarījusi, proti, pagājušā gada septembrī iesaldējusi sankcijām pakļauto amatpersonu un “Yandex” Somijas grupas aktīvus. Taču neko vairāk pēc savas iniciatīvas Somijas valdība darīt neplāno - ja sekos kāds rīkojums no Briseles, ka “Yango” ir jāaizliedz, tas tiks izdarīts, bet ja tāda nebūs, tad ne.

Avīze “Helsingin Sanomat” atgādina, ka “Yango” Somijas tirgū ienāca 2018. gada novembrī, pateicoties tam, ka pusgadu iepriekš parlaments bija pieņēmis attiecīgus grozījumus likumos par taksometru šoferu licencēm.

Lietotne ātri vien kļuva populāra, jo “Yango” taksometru cenas nebija īpaši augstas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daļa somu sabiedrības sāka boikotēt “Yango”, nonāca pat līdz tam, ka automašīnu vadītāji pēc savas iniciatīvas plēsa nost no automašīnām uzlīmes ar kompānijas logotipu. Taču tajā pašā laikā ir ne mazums tādu klientu, kuriem svarīgāka ir zemāka cena, un problēmu tajā, ka šī lietotne saistīta ar Kremļa atbalstītājiem, viņi nesaskata.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais