Līdz atklātai konfrontācijai nonākusi cīņa par ietekmi starp Benjamina Netanjahu vadīto Izraēlas valdību un valsts Augstāko tiesu. Valdošā labējā koalīcija plāno jau tuvākajā laikā pieņemt likumu, kas samazinās Augstākās tiesas pilnvaras, bet tā atbild ar lēmumiem, kas nevar nesaniknot Netanjahu un viņa koalīcijas partnerus.
Beidzamais piemērs - tiesas spriedums par to, ka ortodoksālās partijas “Shas” līderim Arjem Deri nav tiesību ieņemt iekšlietu un veselības ministra amatus.
Atklātais konflikts starp politiķiem un tiesu varu Izraēlā nedaudz atgādina notikumus Latvijā, kur atsevišķi Satversmes tiesas spriedumi ir izsaukuši gana negantu Saeimas pretestību, liekot uzdot jautājumu - cik lielā mērā Saeima kā tautas tiešās gribas izteicēja var brīvi pieņemt likumus, kas atbilst Satversmei, taču ir pretrunā atsevišķiem tiesu spriedumiem.
Izraēlā viens no galvenajiem konflikta iemesliem ir tas, ka tur vispār nav konstitūcijas. Ja kādai sabiedrības grupai vai privātpersonām ir pretenzijas pret parlamenta (Kneseta) pieņemtajiem likumiem, tā var vērsties Augstākajā tiesā, kas likumus vērtē ne tikai no juridiskā, bet arī emocionālā aspekta, proti, lemjot par to, vai tie bijuši pieņemti "pamatoti". Tradicionāli iegājies, ka Augstākā tiesa lielu uzmanību pievērš minoritāšu (piemēram, palestīniešu un LGBT kopienas) interešu aizstāvībai. Skaidrs, ka Netanjahu valdībai, kurā apvienoti labējie spēki un reliģiozie nacionālisti, tas nepatīk, un tā apņēmusies pielikt šai praksei punktu, uzsverot, ka Augstākā tiesa (un vispār visa Izraēlas tieslietu sistēma, kas jau sen izveidojusi savu elitāro loku) savās rokās koncentrējusi pārāk daudz varas.
Likumprojekts vēl nav līdz galam izstrādāts, taču tieslietu ministrs Jarivs Levins, kurš pārstāv Netanjahu vadīto labējo partiju “Likud”, atklājis tā galvenās vadlīnijas. Pirmkārt, parlamenta deputātiem ar vienkāršu balsu vairākumu (61 no 120 Kneseta balsīm) būtu iespējams atcelt Augstākās tiesas lēmumus. Otrkārt, gan šīs tiesas, gan zemāka līmeņa tiesnešu iecelšanai turpmāk lielāka nozīme būtu tieši valdošās koalīcijas deputātiem. AP atgādina, ka pašlaik tiesnešu iecelšanas sistēma ir diezgan samudžināta - formāli par to atbild Tieslietu ministrija, taču padomē, kas pieņem galīgo lēmumu, vairākums ir jau esošajiem miertiesnešiem un citiem juristiem, kuri bieži vien pretstata sevi politiķiem. Pēc Netanjahu domām, izpildvarai un tiesu varai, protams, jāpaliek neatkarīgiem varas atzariem, kā tas demokrātiskās valstīs ir pieņemts, taču pašlaik nav īstā līdzsvara un 11 Augstākās tiesas tiesnešu pilnvaras ir pārāk lielas.
Skaidrs, ka nedz tiesneši, nedz Izraēlas ģenerālprokuratūra nekādas pārmaiņas nevēlas, uzsverot, ka tās novedīs pie tieslietu sistēmas neatkarības zaudēšanas un nonākšanas politiķu kontrolē. Jau ir samusināta sabiedrības kreisi noskaņotā daļa - pagājušās nedēļas protesta demonstrācijā pret Netanjahu valdību un tās nodomu ierobežot Augstākās tiesas pilnvaras piedalījās aptuveni 80 000 cilvēku.
Deri lieta ir kārtējais apliecinājums tam, ka padoties bez nopietnas cīņas Augstākā tiesa negrasās. Tās spriedumā norādīts, ka partijas “Shas” līderis pērn tika nosacīti notiesāts uz gadu cietumā un bija spiests samaksāt 180 000 šekeļu (gandrīz 50 000 eiro) lielu soda naudu par krāpšanos ar nodokļu nomaksu. Tāda bija vienošanās starp abām pusēm, taču Augstākā tiesa uzskata, ka tā panākta vien tādēļ, ka Deri licis saprast - ar politiku viņš vairs nenodarbosies, bet nu šī apņemšanās ir pārkāpta. Dokumentāli tā gan nekur nav fiksēta, un arī pats iekšlietu un veselības ministrs izliekas par šādu vienošanos nekā nezinām. “Reuters” atgādina, ka šā politiķa reputācija nav nekāda labā, jo šā gadsimta sākumā viņš cietumā jau pavadījis 22 mēnešus par dažādām blēdībām.
Izraēlas parlaments pagājušā gada decembrī ātri apstiprināja likumu, kas neliedz nosacīti notiesātām personām ieņemt ministru amatus. Taču tagad Augstākā tiesa to anulējusi, ķeroties pie sava grūtās situācijās ierastā argumenta - deputāti šo likumu pieņēmuši "nepamatoti".
Kas notiks tālāk? “Shas” ir nozīmīga Netanjahu vadītās koalīcijas sastāvdaļa (11 no 64 koalīcijas deputātu mandātiem), un partijas pārstāvji regulāri uzsvēruši - ja Deri nebūs valdībā, tad šīs valdības nebūs vispār. Izraēlas politologu vairākums gan uzskata, ka Netanjahu būs spiests pildīt tiesas lēmumu un atbrīvot “Shas” līderi no amatiem. Taču, pirmkārt, tas notiks maksimāli vilcinoties, bet, otrkārt, pa to laiku jau būs sagatavots kāds likumprojekts, kura pieņemšana ļaus Deri atkal kļūt par ministru. Augstāko tiesu tas, protams, neapmierinās, un cīņa starp abiem varas atzariem kļūs aizvien niknāka.
