Igaunijas valdošās koalīcijas partijām nav izdevies vienoties par likumprojektu, kas paredzēja pieprasīt igauņu valodas zināšanas kurjeriem un tiem taksometru šoferiem, kuri klientus meklē ar lietotņu starpniecību. Tas nozīmē, ka šis parlamenta sastāvs Izglītības un zinātnes ministrijas ierosināto likumprojektu neskatīs, jo 5. martā jau ieplānotas Igaunijas parlamenta vēlēšanas.
Sabiedriskais medijs ERR ziņo, ka grozījumus valodas likumā šonedēļ notikušajā koalīcijas padomes sēdē nav atbalstījuši sociāldemokrāti, kuri pašreizējā valdībā sadarbojas ar Reformu partiju un Isamaa. Sociāldemokrātu līderis Lauri Lenemetss apstiprinājis, ka Isamaa pārstāvošā izglītības un zinātnes ministra Tinisa Lukasa vadībā sagatavotais likumprojekts uz priekšu virzīts netiks.
Likumprojektu, kas ietvēra prasību pēc labākām valsts valodas zināšanām daudziem strādājošajiem, valdība sāka apspriest pagājušā gada novembra vidū, taču sociāldemokrāti savu noraidošo pozīciju pauda uzreiz. "Mēs gribam pieprasīt, lai cilvēki ātri apgūtu igauņu valodu un sazinātos tajā, pildot savus darba pienākumus. Taču nelaime tā, ka trūkst igauņu valodas skolotāju," sacījis Lenemetss. Pašlaik valdība cenšas šo problēmu risināt, taču visus mācībspēku resursus nāksies izmantot, lai nodrošinātu pakāpenisko pāreju uz mācībām valsts valodā visās Igaunijas skolās. Līdz ar to, cittautiešiem, pat ja viņi gribētu, iespējas apgūt igauņu valodu profesionālu pedagogu vadībā ir diezgan niecīgas.
Kultūras ministre Pireta Hartmane, kura arī pārstāv sociāldemokrātus, atgādinājusi, ka pašlaik Igaunijā atrodas ap 20 000 ukraiņu bēgļu. Viņu lielākā daļa vēlas strādāt, nevis pārtikt no pabalstiem, taču prasība ātri iemācīties valodu (un ne tikai iemācīties, bet arī nokārtot attiecīgu eksāmenu un saņemt izziņu) var viņus izstumt no darba tirgus, kas nozīmēs lielākus valsts budžeta tēriņus. Jāņem vērā tas, ka ukraiņu nākotnes perspektīvas ir diezgan neskaidras, un augstākā līmenī mācīties igauņu valodu ir vērts vien tiem, kuri necer, ka jau drīz vien karš beigsies un viņiem būs iespēja atgriezties dzimtenē.
Lukass norādījis, ka valsts valodas pozīcijas ir apdraudētas - saņemtas daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par to, ka kurjeri un taksometru šoferi pat nesaprot igauniski, nerunājot nemaz par to, ka varētu atbildēt uz klientu jautājumiem. Situācija ar taksistiem vispār esot paradoksāla. Tiem, kuriem strādā kompānijās, kas oficiāli nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, obligāti jāzina igauņu valoda B1 līmenī, un kontrolējošās iestādes seko līdzi, lai likums tiktu ievērots. Taču pelēkajā zonā palikuši tie, kuri klientus atrod ar interneta lietotņu starpniecību, jo juridiski viņi nemaz neskaitās taksisti. Viens no sagatavotā likumprojekta mērķiem bija novērst šo absurdo situāciju. Savukārt kurjeriem pašlaik nav noteikts līmenis, kādā viņiem jāpārvalda valsts valoda, un tā tas paliks vismaz līdz laikam, kad darbu pilnvērtīgi sāks jaunais parlamenta sastāvs.
