Kamēr Lietuvā un Igaunijā eksperti analizē, vai elektroenerģiju izdevīgāk pirkt par biržas cenām vai fiksētajām, Zviedrijā nākamajā mēnesī beidzot sāksies valdības solīto kompensāciju izmaksa. Speciālistu izteikumi liecina, ka, neraugoties uz gāzes cenu pašreizējo kritumu, situācija elektroenerģijas tirgū joprojām ir gana neprognozējama un lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem.
Pagājušā gada novembris un decembris Baltijas jūras piekrastes valstīm atnesa diezgan bargu salu, un to cilvēki itin labi sajuta, šomēnes saņemot rēķinus par patērēto elektroenerģiju un siltumu. Tikmēr janvāris līdz šim bijis krietni siltāks par normu, kas daudziem atspoguļosies februāra rēķinos. Taču daudz kas atkarīgs no tā, kādu pakalpojuma veidu konkrētā mājsaimniecības izvēlējusies.
Piemēram, Igaunijā iespējams elektroenerģiju iegādāties gan biržā, gan izmantot koncerna “Eesti Energia” piedāvāto tā dēvēto universālo pakalpojumu, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Prognozēt, kas būs izdevīgāk, ir grūti. Aukstajā decembrī labākā situācijā bija universālā pakalpojuma saņēmēji, taču kopš siltāka laika iestāšanās viņiem par elektroenerģiju nākas maksāt vairāk nekā tiem, kuri to iegādājas par biržas cenām. Viens no “Eesti Energia” nodaļu vadītājiem Armens Kasparovs sarunā ar ERR atgādinājis, ka universālais pakalpojums ir viens no valsts dotāciju veidiem, saskaņā ar kuru no budžeta tiek segti mājsaimniecību izdevumi, elektrības cenai pārsniedzot 19,24 centus par kilovatstundu. Pašlaik šo pakalpojumu izmanto ap 149 000 mājsaimniecību. "Decembrī biržas cena bija augstāka par 31 centu par kilovatstundu, bet mūsu klienti vienalga maksāja tos pašus noteiktos 19,24 centus. Taču tagad viņiem nākas mazliet piemaksāt, jo kopš pagājušā gada 24. decembra, iestājoties siltākam laikam un samazinoties patēriņam, biržas cena ir kritusies," skaidrojis Kasparovs. ERR uzsver, ka biržas cena kritusies nevis mazliet, bet gan samazinājusies trīskārši un pašlaik ir vien mazliet vairāk par 10 centiem par kilovatstundu, līdz ar to universālā pakalpojuma saņēmēji jau pārmaksā ievērojami. Kasparovs atzinis, ka, stabili iestājoties pavasarim, tātad ar aprīli, biržas cenas, visticamāk, būs zemākas par universālā pakalpojuma cenām, bet neviens taču neliedz klientiem no šīs pakotnes atteikties, par to brīdinot uzņēmumu septiņas dienas iepriekš.
Gluži tāpat kā Igaunijā, arī Lietuvā iedzīvotājiem iespējams izvēlēties starp dažādiem elektrības piegādātājiem - kādā brīdī izdevīgāks ir viens piedāvājums, bet citā atkal otrs, raksta avīzes “Respublika” interneta versija. Medijs intervējis kompānijas “Ignitis grupe” vadītāju Darju Maikštenu, kurš uzsvēris - tie iedzīvotāji, kuri pagājušajā gadā izvēlējās šo kompāniju kā neatkarīgu elektroenerģijas piegādātāju ar fiksētām cenām, pērn kopā ietaupījuši gandrīz 200 miljonus eiro. “Ignitis group” nodrošina elektroenerģijas piegādi 929,8 tūkstošiem mājsaimniecību jeb vairāk nekā 78% valsts iedzīvotāju, turklāt viņu lielākā daļa par elektrību maksā fiksētu summu, kas nav atkarīga no biržas svārstībām. Lietuvas mediji norāda, ka bažas par elektrības deficītu izrādījušās pārspīlētas, jo visas Baltijas reģiona valstis, kas saslēgtas vienotajā energotīklā, pretēji bažām, vismaz šoziem ir pilnībā nodrošinājušās ar dabasgāzi, kas ir viens no galvenajiem kurināmajiem elektrības iegūšanai.
Diezgan optimistiska situācija valda arī Zviedrijā, raksta avīze “Expressen”. Vairāk nekā 4,3 miljoni mājsaimniecību jau tuvākajās nedēļās var cerēt uz valdības pērn solītajām kompensācijām, kas tika noteiktas pēc elektroenerģijas cenu straujā pieauguma pagājušajā gadā. Kopumā šīm mājsaimniecībām, kas ilgāku laiku bija spiestas maksāt pārmērīgi augstu cenu par elektrību, tiks izmaksāti aptuveni 17 miljardi eiro, vēsta laikraksts. Jāatgādina gan, ka sākotnēji valdība bija solījusi kompensācijas sākt maksāt jau ar pērnā gada 1. novembri, taču to aprēķināšanas process birokrātisku šķēršļu dēļ ievilcies, kas, protams, nevarēja nesaniknot iedzīvotājus.
