Itālijas tiesībsargājošās struktūras var pamatoti triumfēt - šodien kādā Palermo privātklīnikā bez liekiem sarežģījumiem arestēts 60 gadus vecais Mateo Mesīna-Denāro, kuru uzskata par Sicīlijas mafijas Cosa Nostra ietekmīgāko vadoni - tā saukto bosu bosu. No varasiestādēm viņš bēguļojis kopš tālā 1992. gada, taču visu šo laiku vadījis ietekmīgu organizētās noziedzības tīklu, kas nelegāli nopelnīto naudu ieguldījis pavisam legālā biznesā.
Itālijā Mesīna-Denāro jau ilgāku laiku bija viens no pašiem meklētākajiem noziedzniekiem, raksta ANSA. Neiespējami pateikt, cik lielu darbu policijas izmeklētāji ieguldījuši, un cik lielus resursus tas prasījis, taču beidzot viņu pūliņi vainagojušies panākumiem. Vakarrīt mafijas vadonis tika aizturēts Palermo ziemeļu priekšpilsētas klīnikā La Maddalena, kur viņš jau aptuveni gada garumā retāk vai biežāk ieradies uz medicīniskām procedūrām. Izpaust Mesīnas-Denāro diagnozi liedz likums, taču Itālijas medijos dominē versija, ka viņš sirgst ar resnās zarnas vēzi.
Policijas īpašo uzdevumu vienību komandieris Paskvāle Andželosanto stāstījis, ka mafijas bosa sagūstīšanas operācija plānota ilgi un rūpīgi, tās ietvaros vairāki policisti pat iestājušies darbā klīnikā. Pavisam aizturēšanā piedalījušies ap 100 policistu, kuru galvenais uzdevums bijis pasargāt pārējos klīnikas pacientus. Taču bažas par to, ka Mesīna-Denāro un viņa rokaspuiši varētu izrādīt bruņotu pretošanos, nav piepildījušās. Lai cik karstasinīgi būtu sicīlieši, šajā ziņā viņus nevar salīdzināt ar Latīņamerikas valstu bandītiem, kuri šaujamieročus liek lietā katrā tam piemērotā un arī nepiemērotā gadījumā. Turklāt jāņem vērā, ka Cosa Nostra beidzamajos gadu desmitos kļuvusi daudz civilizētāka, un tā ne tuvu nav prasts kaujinieku grupējums, bet drīzāk smalki izplānots un sazarots ekonomikas kontroles mehānisms.
Par Mesīnu-Denāro, kura dzimtā puse ir Trapāni province Sicīlijas pašos rietumos, vairums itāļu pirmo reizi kaut ko dzirdēja 1992. gadā. Pēc atentātiem pret miertiesnešiem Džovanni Falkoni un Paolo Borselīno, kuri izmeklēja mafijas saistību ar politiķiem, varasiestādes paziņoja, ka šo noziegumu plānošanā bijis iesaistīts arī pēc sicīliešu mafijas standartiem gados jaunais Mesīna-Denāro, kurš jau tolaik bija viens no uzticamākajiem Cosa Nostra vadītāja Salvatores Rīnas jeb Zvēra rokaspuišiem.
Mafijas labā bija strādājis arī viņa tēvs, un Mateo jau no pusaudža gadiem devās viņa pēdās. Līdz 14 gadu vecumam viņš tika apmācīts rīkoties ar visdažādākajiem šaujamieročiem, bet 18 gadu vecumā kļuva ne tikai par nozīmīga mafijas pārstāvja miesassargu, bet arī algotu slepkavu, un pirmo reizi mūžā nogalināja cilvēku. Itālijas medijos klejo apgalvojums, ka Mesīna-Denāro reiz esot lepojies, ka noslepkavojis tik daudz ļaužu, ka pietiktu vienai pamatīgai kapsētai, vēsta BBC. Vēl pirms nokļūšanas Rīnas dienestā viņš nostiprināja savu reputāciju, nogalinot ne tikai konkurējošā klana vadoni, bet arī viņa draudzeni.
1993. gada 15. janvārī policija arestēja Rīnu, dodot iespēju ļoti straujam Mesīnas-Denāro karjeras kāpumam mafijas rindās. Viņš pats, protams, centās izmantot radušos situāciju un darīja visu, lai radītu par sevi iespaidu kā izlēmīgu līderi. Tiek uzskatīts, ka 1993. gadā tieši viņš organizēja sprādzienus Milānā, Florencē un Romā, kuros gāja bojā 10 un tika ievainoti vairāk nekā 90 cilvēki. Šo eksploziju mērķis bija piespiest varasiestādes pārtraukt mafijas locekļu vajāšanu, taču šantāža nedeva cerētos rezultātus. Kad kāds no arestētajiem noziedzniekiem sāka sniegt liecības, Mesina-Denāro deva pavēli nolaupīt viņa 12 gadus veco dēlu. Liecinieku šādā veidā apklusināt neizdevās, un pēc nepilniem diviem gadiem puiku nogalināja, bet viņa mirstīgās atliekas izšķīdināja sērskābē.
Tobrīd Mesīna-Denāro jau bija izsludināts meklēšanā un uzsāka savu gadu desmitiem ilgušo slapstīšanos. Lai gan viņa ietekme Cosa Nostra rindās bija strauji pieaugusi, saskaņā ar tradīcijām, Mesīnam-Denāro nācās pakļauties gados vecākajiem Cosa Nostra biedriem. Tiek uzskatīts, ka pie bosu bosa titula noziedznieks, kurš saukts gan par Diabolic (itāļu komiksos tas ir nenotverama zagļa vārds), gan U Siccu jeb Kārno, tika vien pēc tam, kad policija apcietināja mafijas veterānus - 2006. gadā Bernardo Provenencāno, bet gadu vēlāk Salvatori Lo Pikolo. Pēc šiem arestiem varasiestādes visus spēkus koncentrēja uz nākamo mērķi Mesīnu-Denāro, taču tas ilgu laiku nedevās rokās.
Gadu gaitā Itālijas policija gan deva pamatīgu triecienu Cosa Nostra, konfiscējot uzņēmējiem, kuri nodarbojās ar mafijas naudas atmazgāšanu, aktīvus vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā. Taču Sicīlijas mafijas īpatnība (un tā ir vēl viena būtiska atšķirība no Latīņamerikas un arī daudzu citu valstu bandītiem) ir to vadoņu gatavība dzīvot pavisam pieticīgos apstākļos. Uz citu slavenu mafiozu fona Mesīna-Denaro gan izcēlies ar to, ka nekad nav turējis godā ģimenes vērtības, neesot uzticīgs sievai, un Itālijas policija apcietinājusi vairākas viņa kādreizējās mīļākās. Taču asinssaites ir pavisam cita lieta, un, cik zināms, mafijas boss ļoti pārdzīvojis gan brāļa Salvatores arestu 2010. gadā, gan māsas Patrīcijas apcietināšanu 2013. gadā.
Nav šaubu, ka Mesīna-Denaro būtu daudz stāstāmā par Cosa Nostra aktivitātēm, taču vai viņš to darīs? Itālijā daudzi uzskata, ka šis tomēr ir vecās raudzes mafiozs, kurš stingri ievēros klusēšanas likumu un savus noslēpumus aiznesīs līdz kapā - gluži kā Rīna un Provencāno.
