Rietumvalstis ar Apvienoto Karalisti priekšgalā asi nosodījušas Irānā izpildīto nāvessodu Alirezam Akbari – bijušajam aizsardzības ministra vietniekam, kurš vēlāk ieguva arī britu pilsonību un notiesāts par spiegošanu britu izlūkdienesta MI6 labā. Londona atsaukusi savu vēstnieku Teherānā uz konsultācijām un noteikusi sankcijas pret Irākas ģenerālprokuratūras vadītājiem.
Par 61 gadu vecā Akbari sodīšanu ar nāvi pakarot sestdien pavēstīja ar Irānas tieslietu struktūrām cieši saistītā interneta ziņu vietne “Mizan”. Gan tajā, gan citos valsts medijos pagājušonedēļ tika publiskoti video, kuros apsūdzētais atzīstas spiegošanā Apvienotās Karalistes labā. Taču BBC rīcībā nonācis pavisam citāda satura videoieraksts, kurā Akbari saka, ka stundām ilgi spīdzināts un mocīts, līdz viņa gars ticis pilnībā salauzts un viņš atzinis absurdās apsūdzības.
Ņemot vērā to, ka Akbari ir arī britu pilsonība, šīs valsts augstākās amatpersonas - gan premjers Riši Sunaks, gan ārlietu ministrs Džeimss Klēverlijs - visu pagājušo nedēļu centās pārliecināt Irānas amatpersonas nesteigties ar nāvessoda izpildi, taču šie pūliņi nedeva nekādus rezultātus. Pēc tam, kad tika paziņots par Akbari pakāršanu, Sunaks to nosauca par "barbariska režīma veiktu cietsirdīgu un gļēvulīgu rīcību". Jau pēc dažām stundām tika paziņots par jaunām sankcijām pret Irānu, savukārt vēstnieku Teherānā Londona atsauca īsi pēc tam, kad viņu izsauca uz Irānas Ārlietu ministriju, kur Apvienoto Karalisti apsūdzēja par iejaukšanos Irānas nacionālās drošības lietās. Asi reaģējusi arī Francija, iesniedzot protesta notu Irānas vēstniekam Parīzē un brīdinot Teherānu, ka tās nepārtrauktie starptautisko likumu pārkāpumi nepaliks bez atbildes. AP
norāda, ka rietumvalstu un Irānas attiecības aizvien vairāk pasliktinās, atgādinot gan par Teherānas lomu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā, gan par plašajām represijām, kas kopš pagājušā gada septembra tiek izvērstas pret protestējošajiem Irānas režīma pretiniekiem. Jāatgādina, ka šīs demonstrācijas sākās pēc tam, kad, līdz galam nenoskaidrotos apstākļos mira kāda kurdu sieviete, kuru tikumības policija bija aizturējusi par tās izpratnē nepareizu musulmaņu galvassegas valkāšanu.
Attiecībā uz paša Akbari lietu, informācijas ir ļoti maz. “Mizani” vēstījusi par astronomiskām naudas summām, ko viņš saņēmis, strādājot MI6 labā - 1 805 000 eiro, 265 000 sterliņu mārciņām un vēl 50 000 dolāriem. Britu mediji uzsver - cilvēkiem, kuriem ir kāda nojēga par drošības dienestu budžetu, ir skaidrs, ka šie skaitļi ir absolūti izdomāti. Kā izteicies kāds eksperts, kurš vēlējies palikt anonīms - par tādu naudu jau varētu nolīgt Irānas augstāko līderi ājatollu Alī Hamaneji. Tas, protams, ir pārspīlējums, un eksperts interneta komentāros jau nokaunināts par to, ka joki šādā traģiskā brīdī ir nevietā, taču domājams, ka viņš nav tik tālu no patiesības.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados notikušā Irānas un Irākas kara veterāns, Revolūcijas sargu korpusa (IRGC) biedrs Akbari bija viens no vairākiem aizsardzības ministra vietniekiem deviņdesmito gadu nogalē un šī gadsimta sākumā. Tolaik - no 1997. līdz 2005. gadam - Irānas prezidents bija reformu piekritējs un nosacītais liberālis Mohammads Hatami. Vēl pirms viņš zaudēja varu, Akbari pārcēlās uz Apvienoto Karalisti, kur sākumā uzturējās, saņemot investora vīzu, bet vēlāk naturalizējās, kļūstot arī par Apvienotās Karalistes pilsoni. Irānā viņš atgriezās vien 2019. gada pavasarī, bet jau drīz pēc tam tika arestēts, raksta BBC. Tādēļ ir loģisks jautājums - kādus gan aktuālus Irānas noslēpumus tik daudzus gadus Londonā nodzīvojušais Akbari būtu varējis izpaust britu izlūkdienestam?
No Irānas valsts mediju ziņotā izriet, ka notiesātais nav ticis vainots kādos senos grēkos, bet gan bijis aktīvs britu aģents. Cita starpā pieminēts, ka viņam bijusi sava loma Irānas vadošā kodolzinātnieka Mohsena Fahrizadē slepkavībā, kurā līdz šim tika vainota Izraēla. Taču jau atkal kaut kas nesaskan - Fahrizadē tika likvidēts 2020. gadā, kad Akbari jau bija apcietināts, turklāt - kāda gan nozīmīga informācija viņam, kurš vairāk nekā 15 gadus bija nodzīvojis ārzemēs, varēja būt par Irānas kodolprogrammu un tās vadītāju? Mīklains ir arī iemesls, kādēļ Akbari nolēma atgriezties dzimtenē. Galvenā versija - viņu uzaicinājis pašreizējais Augstākās Nacionālās drošības padomes sekretārs Alī Šamhanī, kurš savulaik bija Akbari tiešais priekšnieks - aizsardzības ministrs. Nav skaidrs, vai viņš nav spējis nosargāt savu protežē, vai arī apzināti ievilinājis Akbari lamatās.
