Šodien un rīt Čehijā notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, taču ārkārtīgi maz ticams, ka tajā izdosies ievēlēt Miloša Zemana, kurš valsts vadītāja amatā sabijis desmit gadus, pēcteci. No astoņiem kandidātiem vien trijiem - bijušajam premjeram Andrejam Babišam, atvaļinātajam ģenerālim Petram Pavelam, kā arī ekonomistei un profesorei Danušei Nerudovai ir reālas cerības sasniegt balsošanas otro kārtu, kas notiks pēc divām nedēļām. Ļoti neparasta šo vēlēšanu iezīme - savu kandidātu prezidenta amatam nav izvirzījusi neviena no trim valdošās labēji centriskās koalīcijas partijām.
Beidzamās socioloģiskās aptaujas liecina, ka par pirmās kārtas favorītiem uzskatāmi Babišs un Pavels, raksta Reuters. Bijušais premjers, viens no bagātākajiem Čehijas iedzīvotājiem un populistiskās partijas ANO vadītājs Babišs nedēļas sākumā būtiski palielināja savas izredzes uz labu rezultātu. Prāgas municipālā tiesa viņu attaisnoja lietā par Eiropas Savienības subsīdiju izkrāpšanu. Lai gan prokuratūra noteikti iesniegs apelāciju, Babiša politiskajiem pretiniekiem no rokām izsists ļoti nozīmīgs ierocis, ko viņi regulāri izmantoja gan tad, kad ANO līderis bija premjers, gan arī pēc 2021.gada parlamenta vēlēšanām, kad šī partija nonāca opozīcijā.
Miljardieris Babišs allaž ticis uzskatīts par ciešu Zemana domubiedru, savukārt pašreizējais prezidents, kura pilnvaru termiņš beigsies 8. martā, tiek vērtēts ļoti pretrunīgi. Viņš ir skeptiski noskaņots attiecībā pret Eiropas Savienību un uzstājis, ka Čehijai nepieciešams veidot ciešākas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu un Krieviju. Tiesa, pēc pagājušā gada 24. februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā viss Zemana prokremliskums vismaz publiskajā telpā izplēnējis kā nebijis. Viņš ne tikai stingri nosodījis agresiju, bet atšķirībā no Ungārijas premjera Viktora Orbāna izvairījies no sūrošanās par to, kādu kaitējumu ekonomikai nodara pret Krieviju noteiktās sankcijas. Tiesa, Zemanam arī nebija nekādu varas sviru, lai ietekmētu Čehijas lēmumus, jo, saskaņā ar konstitūciju, valsts ārpolitisko kursu nosaka valdība. Toties prezidents regulāri kritizējis viņaprāt nepietiekamo ES vēršanos pret nelegālo imigrāciju un musulmaņu kopienas palielināšanos Eiropā.
Ļoti līdzīga nostāja ir arī Babišam, kurš tiek uzskatīts par vēl prokrieviskāku. Interesanti, ka priekšvēlēšanu kampaņas pasākumos viņš uzsvērti centies izvairīties no karadarbības apspriešanas, tā vietā vairāk koncentrējoties uz ekonomiskiem jautājumiem un inflācijas apkarošanas plāniem. Taču dažos viņa izteikumos tāpat pamanīta nepatika pret to, ka Čehijā pašlaik ir tik daudz bēgļu no Ukrainas (ap 400 līdz 500 tūkstoši cilvēku), gan Rietumu gatavību vēl intensīvāk apbruņot Ukrainu. Taču jāatkārto - pat, ja Babišs tiks ievēlēts par prezidentu, viņa viedoklim šajā jautājumā izšķirošas nozīmes nebūs.
Abi pārējie favorīti - Pavels un Nerudova - pretstatā Babišam ir izteikti proeiropeiski. Lai gan Pavels savulaik militāro izglītību ieguvis pēc padomju lekāliem un pat paspējis jaunībā iestāties Čehoslovākijas Komunistiskajā partijā, tālākā viņa darbība ir cieši saistīta ar NATO. Deviņdesmitajos gados viņš piedalījies miera uzturēšanas misijā bijušajā Dienvidslāvijā, bet no 2015. līdz 2018. gadam vadījis NATO militāro komiteju, kas dod padomus alianses ģenerālsekretāram. Pavels apšaubījis, ka Čehijai būtu vērts palikt Višegradas grupas rindās, ņemot vērā to, ka divas no četrām šīs grupas valstīm - Polija un Ungārija - regulāri konfliktē ar Briseli par visdažādākajiem jautājumiem, sākot ar tieslietu sistēmām un beidzot ar kontroli pār medijiem. Tāpat ka Nerudova, Pavels atbalsta Čehijas iestāšanos eiro zonā un plašākas tiesības LGBT kopienai, kas nozīmē, ka tieši šie abi kandidāti ir galvenie pretendenti uz gados jauno vēlētāju balsīm.
