Tiesa Francijā piespriedusi divu gadu nosacītu cietumsodu medniekam, kurš netīšām nošāva cilvēku, noturot viņu par mežacūku. Spriedumam, kas tika nolasīts Kaoras pilsētas tiesā, papildu uzmanība pievērsta tādēļ, ka šonedēļ Francijas valdība paziņoja par stingrākiem noteikumiem medību organizētājiem un dalībniekiem, taču par lielu apbēdinājumu daudziem valsts iedzīvotājiem neatbalstīja medību aizliegumu svētdienās.
2020. gada rudenī netālu no Kalvinjakas ciemata Francijas dienvidrietumos notika traģēdija. 25 gadus vecais Morgans Kīns, kuram ir arī britu pilsonība, savā īpašumā cirta malku, kad pēkšņi viņa dzīvību izdzēsa mednieka raidīta lode. Vainīgais izrādījās mednieks - iesācējs Žiljēns Ferals, kurš tiesai skaidroja - viņam šķitis, ka krūmājā rosās mežacūka, raksta The Guardian. Nav nekādu šaubu, ka šī bija netīša slepkavība, ko izraisījusi neuzmanība, Ferals savu vainu no sirds nožēlo, taču kas vairs no tā upurim un viņa tuviniekiem? Līdz ar nosacīto cietumsodu tiesa nolēma aizliegt Feralam uz mūžu nodarboties ar medībām, atņemot viņam licenci. Medību vadītājam Lorānam Lapergē piespriests 18 mēnešu nosacīts cietumsods un aizliegums ar medībām nodarboties piecus gadus.
Organizācija OFB, kas nodarbojas ar mednieku licenču izsniegšanu un kontrolē medību organizētājus, vēstījusi, ka 2021/22. gada sezonā reģistrēti 90 medībās notikuši incidenti, kas saistīti ar šaujamieroču lietošanu. Astoņi no tiem beigušies ar letālu iznākumu. Pats beidzamais piemērs - pagājušajā nedēļā bojā gāja kāds 84 gadus vecs mednieks Korsikā, kad pēkšņi izšāva bise, ko viņš pēc medībām lika automašīnā. Visbiežāk negadījumos cieš paši mednieki, taču beidzamo 20 gadu laikā no 12% līdz 26% pieaudzis to gadījumu skaits, kad cietēji ir ar medībām nesaistīti cilvēki - vietējie iedzīvotāji vai tūristi, kuri pagadās ceļā mednieku izšautajām lodēm.
Pagājušā gada decembrī rīkotā IFOP aptauja liecina, ka gandrīz 80% Francijas iedzīvotāju atbalstītu medību aizliegumu svētdienās, kad pie dabas izbrauc ne tikai mednieki. Taču Francijas valdības šonedēļ atbalstītais likumprojekts viņos izraisījis lielu skepsi, jo tā dēvētā stingrākā uzraudzība nemaz tik stingra nav. Piemēram, kā lielu sasniegumu valdība pasniegusi to, ka turpmāk tiks aizliegts medīt alkohola un citu apreibinošu vielu iespaidā esošiem cilvēkiem. Tas šķiet pašsaprotami, taču izrādās, ka likumos līdz šim noteikts nebija. Lielāka atbildība tiks prasīta arī no medību rīkotājiem un vadītājiem, cita starpā viņiem biežāk nāksies rīkot mednieku apmācības. Tāpat paredzēti stingrāki sodi par medību noteikumu neievērošanu - kādi konkrēti, par to vēl spriedīs parlaments. Valdība arī rosinājusi izveidot īpašu digitālu lietotni, kurā mednieki varētu reģistrēt savas aktivitātes - šādā veidā vietējie iedzīvotāji laikus zinātu, ka viņu apkaimē plānotas medības. Taču pagaidām izskatās, ka tas notiks vien, balstoties uz brīvprātības principu.
The Guardian uzsver, ka situācija Francijas reģionos ir atšķirīga. Ir vietas, kur medībām ir senas tradīcijas, bet ir arī tādas, kur uz medniekiem jau sen skatās nelabvēlīgi. Saskaņā ar Nacionālās mednieku federācijas datiem, Francijā ir ap 5 miljoniem cilvēku, kuriem ir medību ieroči un licences, taču aktīvo mednieku skaits nepārsniedz 1,1 miljonu cilvēku.
