Gada sākumā Kanādā stājies spēkā likums, kas aizliedz ārvalstniekiem iegādāties dzīvojamās mājas. Valdība uzskata, ka ar tā palīdzību izdosies kaut daļēji mazināt mājokļu pieejamības krīzi, kas novērojama jau vairāku gadu garumā. Premjers Džastins Trudo, pamatojot savu nostāju, izteicies, ka mājas domātas tam, lai cilvēki tajās dzīvotu, un tām nebūtu jākļūst par investīciju un spekulāciju objektiem.
Statista dati liecina, ka Kanādā mājokļu iegāde ir kļuvusi par milzīgu problēmu. Salīdzinot vidusmēra māju cenas ar ienākumiem, nepieciešami vismaz 11 gadi, lai ģimene varētu iegādāties māju - ar neiespējamo nosacījumu, ka nekādu citu tēriņu tai šajā laikā nebūs bijis, vēsta BBC. Dramatiskākā situācija ir Kanādas lielākajās aglomerācijās - ap Toronto un Vankūveras pilsētām.
AFP, atsaucoties uz Kanādas Nekustamā īpašuma asociācijas datiem, raksta, ka pagājušā gada laikā māju vidējā cena gan kritusies no vairāk nekā 800 000 Kanādas dolāru (556 000 eiro) līdz 630 000 Kanādas dolāriem (440 000 eiro). Taču tas vienalga ir pārāk dārgi vairumam iedzīvotāju, turklāt jāņem vērā, ka šie dati attiecināmi uz tipveida vienstāva vai divstāvu mājām bez jebkādām papildus ērtībām un aprīkojuma.
Jau 2021. gadā, kad Kanādā notika parlamenta vēlēšanas, Liberālās partijas līderis Trudo nepārprotami norādīja, ka mājokļu tirgū nepieciešams ieviest kārtību, jo cenas ir mākslīgi palielinātas, pārlieku daudziem cilvēkiem cenšoties spekulēt ar nekustamo īpašumu. Kamēr simtiem tūkstoši kanādiešu nevar atļauties iegādāties mājokļus, daudz ēku stāv tukšas, jo to īpašnieki cer uz vēl lielāku cenu kāpumu. Cik lielā mērā pie tā vainojami tieši ārvalstu investori, grūti pateikt. BBC vēsta, ka pieejamie dati liecina - Ontario un Britu Kolumbijas provincēs, kur mājokļu cenas ir augstākās, ārzemniekiem pieder aptuveni 6% šāda veida nekustāmo īpašumu. Beidzamajā brīdī - pagājušā gada decembrī - Kanādas valdība nedaudz grozīja nosacījumus, paredzot, ka mājas Kanādā varēs iegādāties ārvalstu studenti, kuri šajā valstī nodzīvojuši vismaz piecus gadus, ārzemnieki, kuriem ir pagaidu darba atļaujas, kā arī tie ieceļotāji, kuri pieteikušies bēgļu statusam.
