Šodien pirmo reizi kopā sanāks ASV Kongresa jaunais sastāvs, un lielākā uzmanība pievērsta Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanām. Lai gan republikāņiem ir pārsvars pār demokrātiem (222 mandāti pret 213), viņu izvirzītā kandidāta Kevina Makartija uzvara nebūt nav garantēta. Virkne galēji labēji noskaņoto kongresmeņu, draudējuši par viņu nebalsot, jo Makartijs viņu ieskatā ir pārāk mērens. Kompromisu meklēšana turpināsies līdz pēdējam brīdim.
Jaunās Pārstāvju palātas sēde sāksies šodien tieši pusdienlaikā pēc Vašingtonas laika (Latvijā tobrīd būs septiņi vakarā). ASV Konstitūcija nosaka, ka kongresmeņu pirmais darbs ir ievēlēt spīkeru, un tikai pēc tam savus zvērestus dos visi Pārstāvju palātā ievēlētie, un tā varēs sākt pilnvērtīgu darbu, vēsta BBC. Vairāk nekā 100 gadu garumā jaunais Pārstāvju palātas spīkers allaž ievēlēts jau pirmajā piegājienā, vēlēšanās uzvarējušajai partijai spējot laicīgi vienoties par saliedētu balsojumu. Šogad var sanākt citādi, pat neraugoties uz to, ka republikāņu rindās īstas alternatīvas Makartijam kā spīkeram, vismaz pašlaik nav.
Kalifornijas štatu pārstāvošais 57 gadus vecais Makartijs par republikāņu kandidātu kļuva novembra nogalē, kad slēgtā sapulcē viņu atbalstīja 188 no 222 Pārstāvju palātā ievēlētajiem republikāņiem. Parasti šādos gadījumos vēlēšanās uzvarējusī partija vienprātīgi atbalsta savu kandidātu. Taču republikāņi jau labu laiku ir sašķēlušies, faktiski savu frakciju izveidojot 45. ASV prezidenta Donalda Trampa stūrgalvīgākajiem piekritējiem, kuri nepārraukti sūrojas par partijas virzīšanos uz pārāk centriskām pozīcijām, pieprasot radikālāku rīcību. Šādu kongresmeņu ir vismaz kāds desmits, un, ja viņi visi neatbalstīs Makartiju, ievēlēt amatā viņu neizdosies. Skaidrs, ka neviens no demokrātiem negatavojas balsot par republikāņu kandidātu, taču nodrošināt vairākumu savam (Hakīmam Džefrīzam, kurš jau samierinājies ar Pārstāvju palātas mazākuma līdera posteni) ir neiespējamā misija.
Likums nosaka, ka tiek rīkotas aizvien jaunas un jaunas balsošanas kārtas, lai beidzot spīkers tiktu ievēlēts ar balsu vairākumu, skaidro AP. Svarīga piezīme - lai gan bieži tiek piesaukts, ka kandidātam jāsaņem vismaz 218 kongresmeņu atbalsts, ir zināma nianse. Proti, šis nosacījums ir spēkā vien tad, ja savu izvēli nepārprotami pauž visi 435 Pārstāvju palātas locekļi. Pasaulē mēdz bieži pasmieties par britu parlamenta arhaiskajām tradīcijām, taču tādas ir arī ASV Kongresā. Balsojot par Pārstāvju palātas spīkeru, nav nekādu balsošanas urnu, biļetenu, vai elektroniskā balsojuma. Tribīnē stāvošais ierēdnis, kuram uzticēts vadīt procedūru, vienu pēc otra nosauc kongresmeņu vārdus, pēc kā attiecīgais likumdevējs ceļas kājās un paziņo, kuru no kandidātiem uz spīkera amatu atbalsta. Var šķist absurdi, taču reizēm daži kongresmeņi nobalso arī par tādām personām, kas Pārstāvju palātā nemaz nav ievēlētas. Taču, ja tautas priekšstāvis nevēlas atbalstīt nevienu, viņš vienkārši paziņo: "Esmu ieradies". Principā tas nozīmē atturēšanos balsojumā, šīs balsis iet zudumā, un jo vairāk ir atturējušos, jo zemāks slieksnis jāpārvar kandidātam, lai tiktu ievēlēts par spīkeru.
ASV Pārstāvju palātas spīkers ir trešā nozīmīgākā amatpersona valstī aiz prezidenta un viceprezidenta, un līdz šim šos pienākumus pildīja demokrāte Nensija Pelosi. Spīkera uzdevums neaprobežojas ar sēžu vadīšanu. Šai amatpersonai ir lielākā teikšana par to, kādus likumprojektus un kurā brīdī Pārstāvju palāta izskatīs, tāpat spīkers var ietekmēt palātas komiteju sastāvu. Amerikāņu politologi prognozē, ka agri vai vēlu Makartiju apstiprinās spīkera amatā, taču, ja tas nenotiks jau pirmajā balsojumā, republikāņi būs paši sev iešāvuši kājā. Mazākais tas, ka cietīs viņu reputācija sabiedrības acīs. Svarīgāk, ka šāds balsojums skaidri liks saprast - republikāņu vairākums Pārstāvju palātā nav saliedēts, un arī citos jautājumos draud rasties būtiskas domstarpības.
