Mēnešiem ilgi ārvalstu mediji veltījuši kritiku Ķīnas varasiestāžu piekoptajai Covid-19 nulles politikai, kas paredzēja, ka stingra mājsēde un citi ierobežojumi tiek noteikti pat tad, ja pilsētā, kurā nosacīti ir pieci miljoni iedzīvotāju, reģistrēti vien pāris inficēšanās gadījumi. Šonedēļ Pekina paziņojusi, ka sākot ar nākamā gada 8. janvāri atcels prasību valstī iebraukušajiem cilvēkiem kādu laiku pavadīt karantīnā un atļaus saviem pilsoņiem brīvi izceļot no Ķīnas. Taču gaidāmais ķīniešu tūristu pieplūdums radījis bažas citās pasaules valstīs, jo pēc ierobežojumu atcelšanas jaunu inficēšanās gadījumu skaits Ķīnā jau pieaug lavīnveidīgi.
Ķīniešu tūristi beidzamajā desmitgadē nodrošina teju vai lielāko peļņu šai industrijai globālā mērogā. Statista dati liecina, ka 2019. gadā ārvalstis apmeklēja 155 miljoni Ķīnas pilsoņu. Taču tad nāca Covid-19 pandēmija, un tūristu skaits strauji kritās. 2020. gadā vien 20 miljoni ķīniešu paspēja uz kādu brīdi apciemot ārzemes. Par nākamajiem diviem gadiem statistikas dati nav pieejami, taču visu šo laiku pandēmijas noteiktie ierobežojumi bijuši tik stingri, ka Ķīna faktiski bija izolēta no ārpasaules, un tās iedzīvotājiem bez ļoti, ļoti svarīga iemesla doties uz ārzemēm nebija iespējams.
Pēc ceļojumu atsākšanas noilgojušies gan naudīgie ķīnieši, gan tūrisma kompānijas tajās valstīs, kurās visbiežāk ierodas viesi no Ķīnas, gan starptautiskās lidsabiedrības. Tādēļ Ķīnas valdības paziņojums, ka sākot ar 8. janvāri tiks atsākta ārzemju pasu izsniegšana ceļot gribētājiem, un nevienam vairs nebūs jāraizējas par to, ka pēc atgriešanās no brauciena kādu laiku nāksies pavadīt karantīnā, izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu. Ķīnas pilsoņi metās rezervēt viesnīcu numuriņus iecienītākajās atpūtas vietās (Japānā, Taizemē, Dienvidkorejā), aviokompānijas steigšus plānoja, kā apmierināt pēkšņo pieprasījumu (piemēram, vācu Lufthansa jau paspēja paziņot, ka organizēs 18 jaunus reisus nedēļā uz kontinentālo Ķīnu un Honkongu). Ņemot vērā to, ka 22. janvārī būs Jaungads saskaņā ar Mēness kalendāru, kas ķīniešiem nozīmē aptuveni nedēļu ilgas brīvdienas un iespēju apciemot gan valstī, gan aiz tās robežām dzīvojošos tuviniekus un draugus, ažiotāža ir saprotama.
Taču viss nav tik vienkārši. Viena lieta ir Ķīnas valdības lēmums atvērt robežas un tūrisma industrijas intereses, bet cita - vai kāds vēlas uzņemt ceļotājus no Ķīnas laikā, kad pienāk aizvien vairāk informācijas par Covid-19 pandēmijas paplašināšanos šajā valstī? Japānas, Indijas un Malaizijas varasiestādes jau paziņojušas, ka tūristiem no Ķīnas nāksies uzrādīt negatīva Covid-19 testa rezultātus un kādu laiku pavadīt karantīnā. AP ziņo, ka līdzīgu kārtību plāno noteikt ASV, ļoti ticams, ka tāpat rīkosies arī Eiropas Savienība.
Ja vienkāršoti, tad Ķīna pašlaik piedzīvo to periodu, kuram vairums citu pasaules valstu izgāja cauri jau šā gada sākumā - pēc ierobežojumu atcelšanas arī Eiropā un ASV strauji pieauga inficēto skaits. Taču Ķīnas atšķirībā ir tā, ka vien 65% iedzīvotāju saņēmuši balsta vakcīnu, turklāt vismazāk ieinteresēti potēties bijuši tieši to sabiedrības grupu pārstāvji, kuriem Covid-19 draud ar letālām sekām. Stingrie ierobežojumi varēja tikai uz laiku attālināt šo nenovēršamo krīzes brīdi, bet nu tas ir pienācis. Tas, ka Ķīna paziņojusi, ka vairs nepublicēs datus par inficēto un mirušo skaitu (iepriekš tas ik dienas darīts, attaisnojot ierobežojumus) vien apliecina, ka valsts līdera Sji Dzjiņpina politika šajā jomā piedzīvojusi absolūtu krahu. Bet robežu atvēršana gan jau novedīs pie tā, ka plašajā pasaulē atradīsies ļaudis, kuri atkal, tāpat kā 2020. gada sākumā apsūdzēs Ķīnu apzinātā Covid-19 eksportā.
