Netanjahu atgriežas kopā ar galēji labējiem sabiedrotajiem

Pēc pusotra gada pārtraukuma Benjamins Netanjahu atkal kļūs par Izraēlas premjeru © AFP/Scanpix

Jaunā Izraēlas valdība, kuras apstiprināšana gaidāma tuvākās nedēļas laikā, būs pati labējākā valsts 74 gadus ilgajā vēsturē. llggadējā premjera Benjamina Netanjahu vadītā partija “Likud” valdošajai koalīcijai piesaistījusi gan galēji labējā spārna partijas, gan ultraortodoksālo jūdaistu politiskos spēkus. Koalīcijai ir 64 no 120 Kneseta jeb parlamenta deputātu mandātiem, kas teorētiski nozīmē, ka tā ir viena no stabilākajām valdībām, kas Izraēlā izveidota pēdējos gadu desmitos. Taču no otras puses – Netanjahu riskē ar to, ka labējie un reliģiozie radikāļi jebkurā brīdī var atsaukt savu atbalstu valdībai, ja jutīs, ka viņu intereses netiek ņemtas vērā.

Līdz 22. decembrim Netanjahu, kuram bija uzticēta valdības veidošana, jo viņa partija “Likud” uzvarēja 1. novembrī notikušajās ārkārtas parlamenta vēlēšanās, bija jāinformē prezidents Īzāks Hercogs par to, vai izdevies izveidot vairākuma koalīciju, raksta AP. Pusstundu pirms pusnakts Netanjahu nāca klajā ar paziņojumu, ka šis uzdevums ir izpildīts - principiāla vienošanās par jauno valdību ir panākta, un atlicis noregulēt vien pāris nianses.

Līdzīgi kā nesen Latvijā, starp šīm niansēm ir arī nodoms izveidot jaunu - Nacionālās drošības ministriju, kā arī veikt grozījumus Aizsardzības ministrijas pilnvarās. Saskaņā ar Izraēlas likumiem Knesetam sākumā jānobalso par šīm izmaiņām, bet tikai pēc tam iespējams balsojums par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai, pēc kā tās ministri dos zvērestu. Lai gan uzreiz pēc vēlēšanām šķita, ka Netanjahu ātri vien spēs nodrošināt vairākuma koalīcijas izveidošanu, šis process ievilkās - lielā mērā tādēļ, ka potenciālo sadarbības partneru apetīte izrādījās krietni lielāka, nekā bija iedomājies “Likud” līderis. Galēji labējās un reliģiozās partijas lieliski saprata, ka Netanjahu, kurš premjera pienākumus pildīja no 1996. līdz 1999. gadam, bet pēc tam no 2009. līdz 2021. gadam, kopā valdību vadot 15 gadu garumā, šī ir teju vai pēdējā iespēja atgriezties varas virsotnē un viņš to negrasās palaist garām. Jāatgādina, ka pret Netanjahu ierosinātas vairākas krimināllietas, kas saistītas ar korupciju, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, krāpšanu un ietekmes izmantošanu, taču, viņam atkal kļūstot par premjeru, tās būs iespējams notušēt. Vēl vairāk - Izraēlas avīzes raksta, ka jaunā valdība plāno pieņemt likumu, saskaņā ar kuru parlaments spētu atcelt pret Netanjahu negatīvi noskaņotās Augstākās tiesas spriedumus, līdz ar to pasargājot valdības vadītāju no kriminālatbildības ne tikai laikā, kad viņš pilda savus pienākumus, bet arī pēcāk.

Taču, kā jau politikā pieņemts - dots pret dotu. Lai atgrieztos premjera krēslā, Netanjahu un viņa partijai nācies krietni piekāpties ministru portfeļu sadales ziņā. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām, ir Nacionālās drošības ministrijas izveidošana. Tās vadību nācies uzticēt galēji labējās partijas “Otzma Yehudit” līderim Itamaram Bengviram, kurš kategoriski iebilst pret Palestīnas valsts izveidošanu un atbalsta ideju, ka Izraēlai beidzot būtu nepieciešams anektēt 1967. gadā iekaroto Jordānas upes rietumkrastu, absolūti legalizējot tajā ierīkotās ebreju kolonistu apmetnes, kurās dzīvo ap 600 000 cilvēku. Bengvirs arī uzskata, ka Izraēlas armijas un policijas spēkiem dodamas plašākas pilnvaras cīņā pret palestīniešu ekstrēmistiem, bet jūdaisma piekritējiem jābūt brīvākai iespējai apmeklēt Tempļa kalnu Jeruzalemē. AFP atgādina, ka to par svētvietu uzskata gan jūdaisti, gan musulmaņi un iepriekš, kad ebreji masveidā devušies uz Tempļa kalnu, musulmaņi allaž reaģējuši ar lielu nemieru sarīkošanu.

Uz šo iespējamo problēmu fona mazāk nozīmīgs šķiet Izraēlas sabiedrības liberālās daļas sašutums par to, ka valdībā būs pārstāvēta ari partija “Noam”, kas kategoriski iestājas pret LGBT kopienas prasībām un pat iebildusi pret to, ka Izraēlas armijā dienējošajām sievietēm ir tieši tādas pašas tiesības un iespējas kā vīriešiem. Netanjahu gan uzsvēris, ka nekādās pārmērībās viņa vadītā valdība negrasās ieslīgt. "Es droši turēšu rokas uz stūres un nepieļaušu, ka tiek diskriminēta LGBT kopiena un liegtas tiesības Izraēlas arābu pilsoņiem - nekas tāds nenotiks," viņš teicis intervijā ASV Nacionālajam sabiedriskajam radio.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.