Decembra sākumā notikusī Peru prezidenta Pedro Kastiljo atcelšana no amata radījusi spriedzi šīs valsts attiecībās ar Meksiku. Meksikas vēstnieks Limā Pablo Monrojs pasludināts par persona non grata, un viņam 72 stundu laikā jāpamet Peru. Peru Ārlietu ministrija uzskata, ka Meksikas amatpersonas ar saviem izteikumiem iejaukušās valsts iekšējās lietās, tāpat tā ir neapmierināta, ka Kastiljo ģimenei dots patvērums Meksikas vēstniecībā Limā.
Politiskā krīze Peru uzliesmoja 7. decembrī, kad pērn amatā ievēlētais kreisi noskaņotais prezidents Kastiljo izdeva rīkojumu par parlamenta jeb Kongresa atlaišanu, atgādina Reuters. Jau pēc dažām stundām Kongress atcēla prezidentu no amata, viņa vietā ieceļot līdzšinējo viceprezidenti Dinu Boluarti. Policija un armija nostājās parlamentāriešu pusē, un Kastiljo tika aizturēts brīdī, kad no savas rezidences devās uz Meksikas vēstniecību, kur viņam bija solīts patvērums.
Pašlaik pret nu jau bijušo Peru prezidentu ierosinātas vairākas krimināllietas - gan par amata pilnvaru pārsniegšanu un puča mēģinājumu, gan saistībā ar aizdomām par korupciju. Tiesa nolēmusi, ka iepriekšējā izmeklēšana var ilgt pat pusotru gadu, un visu šo laiku Kastiljo nāksies pavadīt apcietinājumā, jo jaunajām varasiestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš varētu mēģināt aizbēgt no valsts.
Par Kastiljo galveno atbalstītāju kļuvusi kreisi noskaņotā Meksikas valdība. Šīs valsts prezidents Andress Manuels Lopess Obradors asi kritizējis Kastiljo atstādināšanu no amata, norādot, ka tā veikta nedemokrātiskā ceļā un paziņojot, ka Meksika joprojām uzskata Kastiljo par Peru likumīgo prezidentu. Ar līdzīgiem paziņojumiem nācis klajā arī Meksikas ārlietu ministrs Marselo Ebrārs, pēc kura personīga rīkojuma Meksikas vēstniecība Limā devusi pajumti Kastiljo sievai Lilija Paredesai un diviem bērniem. Peru varasiestādēm ir pretenzijas ne tikai pret Kastiljo, bet arī viņa laulāto draudzeni, jo ir informācija, ka viņa bijusi cieši saistīta ar gāztajam prezidentam pietuvinātu noziedzīgo grupējumu, kas nodarbojies ar naudas atmazgāšanu. Otrdien Peru tiesa gan nosprieda, ka pagaidām nav pamata liegt Paredesai atstāt valsti un doties uz Meksiku, taču uzsvēra - ja aizdomas par viņas saistību ar naudas atmazgātājiem apstiprināsies, Meksikai būtu kādreizējā pirmā lēdija jāizdod tiesāšanai. Meksikas varasiestādes, savukārt, atteikušās sniegt šādas garantijas, un tas vēl vairāk saasinājis abu valstu attiecības.
Situācija Peru joprojām ir spriedzes pilna, jo Kastiljo piekritēji nevēlas samierināties ar viņa atstādināšanu. Ik pa laikam atkal tiek bloķētas šosejas, notiek kreiso aktīvistu sadursmes ar policiju. Boluarte, kura nav īpaši populāra nedz kreiso, nedz labējo aprindās, cer situāciju nomierināt, solot, ka ilgi prezidentes amatā nepaliks. Pēc viņas iniciatīvas Peru parlaments pirmajā lasījumā apstiprinājis likumprojektu, kas paredz, ka nākamās prezidenta un Kongresa vēlēšanas tiks sarīkotas nevis 2026. gada vasarā, bet gan 2024. gada pavasarī.
