Tiesa Vācijā piespriedusi divu gadu nosacītu cietumsodu 97 gadus vecajai Irmgardei Fuhnerei, kura no 1943. gada jūnija līdz 1945. gada aprīlim strādāja Štuthofas koncentrācijas nometnes komandanta Paula Vernera Hopes birojā. Sods ir simbolisks, un, ņemot vērā sievietes vecumu, citādi jau arī nevarēja būt, taču būtiski, ka tiesas ieskatā pat mašīnrakstītāja un stenogrāfiste ir līdzatbildīga par nacistu pastrādātajiem noziegumiem.
Otrā pasaules kara laikā Fuhnere vēl nebija sasniegusi pilngadību (21 gada vecumu), tādēļ pirms mazliet vairāk nekā gada viņa stājās nepilngadīgo tiesas priekšā Iceho pilsētā Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē. Interesanti, ka uz pirmo sēdi viņa neieradās, jo aizbēga no pansionāta, kur tolaik mitinājās, bet pēc pāris stundām tika aizturēta Hamburgā, raksta AFP. Vietējā iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā viņai nācies pavadīt piecas dienas, un sieviete atpakaļ pansionātā nogādāta vien pēc tam, kad svēti apsolījās no tiesas vairs nebēguļot.
Prāvā, kuras ietvaros notika 40 sēdes, viņa lielākoties klusēja, vien savā pēdējā vārdā paziņojot, ka ļoti nožēlo visu notikušo un to, ka viņa tajā laikā atradusies Štuthofā. Tomēr Fuhnere tā arī palika pie sava, apgalvojot, ka viņai nekas nav zināms par koncentrācijas nometnē nogalinātajiem ieslodzītajiem. Tiesa gan nosprieda, ka viņa nevarēja nezināt par vairāk nekā 10 500 ieslodzīto nāvi, jo, pirmkārt, pati bija stenografējusi Hopes dotās pavēles (birojā gan strādāja vēl vairākas sekretāres), bet otrkārt, pa biroja logiem labi bija pārskatāma daļa nometnes teritorijas, un liekas neticami, ka Fuhnere nav redzējusi necilvēcīgo izturēšanos pret ieslodzītajiem.
Nometne netālu no toreizējās Dancigas (tagad Gdaņskas) tika ierīkota 1940. gadā un sākumā tajā pāraudzināšanas nolūkos ievietoja nacistiskās Vācijas okupētās Polijas pilsoņus, kuri nevēlējās pakļauties nacistu kārtībai. Pēc 1941. gada vasarā notikušā iebrukuma Padomju Savienībā nacisti uz nometni sāka sūtīt arī padomju karagūstekņus. Taču laikā, kad nometnē strādāja Fuhnere, tajā lielākoties tika nogādāti ebreji, lielu daļu no kuriem nogalināja, izmantojot gāzi Ciklons B. Tiek lēsts, ka no 1940. gada līdz brīdim, kad nometni 1945. gada aprīlī atbrīvoja Sarkanā armija, tajā bojā gāja aptuveni 65 000 cilvēku - daļa tika nogalināta apzināti, bet daļa mira smago darba un sadzīves apstākļu dēļ, ciešot no slimībām un nesaņemot pienācīgu uzturu.
Fuhnere bija tikai sīka skrūvīte šajā lielajā mehānismā, bet, kā uzsvēra apsūdzība - arī viņa ir devusi savu ieguldījumu, lai nometnes nāves mašīna funkcionētu bez aizķeršanās, un tagad pienācis laiks par to atbildēt. Lai gan Reuters norādījis, ka šī, visticamāk, ir pēdējā tiesas prāva pret nacistu atbalstītājiem Vācijā, saskaņā ar oficiālo informāciju, turpinās iepriekšējā izmeklēšana vēl piecās lietās, un, ja apsūdzētie nenomirs vai viņu veselības stāvoklis dramatiski nepasliktināsies, viņiem vēl var nākties stāties tiesas priekšā.
