Amerikāņu notiesātajiem vēl aizvien jāmokās nāvessodu izpildes laikā

Nāvessoda pretinieki uzskata, ka šis soda veids nekādi nevar būt humāns © AFP/Scanpix

Vairākos ASV štatos radušās lielas problēmas ar piespriesto nāvessodu izpildi, kuru dēļ nācies atcelt iepriekš ieplānotās noziedznieku sodīšanas, liecina Nāvessodu informācijas centra (DPIC) ikgadējais ziņojums. Organizācija, kas nedz atbalsta, nedz iebilst pret nāvessodiem, bet tikai apkopo faktus, norādījusi, ka šā gada laikā ASV mēģināts izpildīt 20 nāvessodus, veicot letālu injekciju, un piecos gadījumos notiesātie miruši nevis ātrā un nesāpīgā nāvē, bet gan mocījušies, turklāt divi nāvessodi tā arī nav izpildīti.

CNN atgādina, ka jūnijā liela sabiedrības uzmanība tika pievērsta kāda Džo Džeimsa sodīšanai ar nāvi Alabamas štatā. Nāvessoda izpildītāji nekādi nav spējuši viņa vēnai pievienot sistēmu, kurā atradās nāvējošais medikamentu maisījums, un notiesātais miris vien aptuveni trīs stundas pēc nāvessoda izpildes sākšanās. “The Atlantic” veiktā izmeklēšana liecina, ka nāvessoda izpildes laikā pārkāpts protokols, kas Alabamā regulē nāvessodu izpildi.

Kas līdzīgs atkārtojies septembrī, kad ar nāvi mēģināja sodīt Alanu Milleru, un novembrī, kad nāvessodu centās izpildīt Kenetam Smitam. Abos gadījumos soda izpildītājiem nācies pārtraukt neveiksmīgos mēģinājumus izmantot intravenozo infūziju jeb sistēmu, un šiem notiesātajiem nāvessods tā arī nav izpildīts. Decembra sākumā Alabamas štata gubernatore Keja Aivija noteica moratoriju nāvessodu izpildei un uzdeva pārskatīt šo sodu izpildes kārtību.

Problēmas ar nāvessodu izpildi šogad radušās arī Ohaio, Tenesī un Dienvidkarolīnas štatā. DPIC ziņojumā norādīts, ka to iemesli ir atšķirīgi, taču droši var sacīt vienu - 40 gadus pēc tam, kad letālās injekcijas ASV tika pasludinātas par humānāko nāvessoda izpildes veidu, aizvien lielākā skaitā štatu aizstājot nošaušanu, pakāršanu vai sēdināšanu elektriskajā krēslā, izrādījies, ka nemaz tik humāns šis paņēmiens nav.

Par vienu no galvenajām problēmām tiek uzskatīts tas, ka šāds nāvessoda veids, raugies kā gribi, ir medicīniska procedūra, taču soda izpildītāji ir cilvēki bez medicīniskās izglītības un attiecīgām iemaņām. Otrkārt - aizvien biežāk ar nāvi tiek sodīti ļoti sen notiesāti noziedznieki, kuri aiz restēm pavadījuši daudzus gadus un jau paspējuši sabeigt veselību, reizēm līdz tādai stadijai, ka ievērot visus nāvessoda izpildes noteikumus (katrā štatā tie gan var atšķirties) vienkārši ir neiespējami. Tāpat jāņem vērā, ka dažādās ASV pavalstīs tiek izmantoti dažādi medikamenti, lai pagatavotu letālajai injekcijai nepieciešamo “kokteili”, un sodu izpildītājiem jārēķinās, ka atsevišķi medikamentu ražotāji kategoriski atsakās piegādāt viņiem attiecīgos preparātus, jo principiāli iebilst pret nāvessodiem. Tādēļ medikamentus nereti nākas iepirkt pa aplinkus ceļiem. BBC atgādina, ka Eiropas Savienībā, piemēram, noteikts aizliegums pārdot šāda veida preparātus nāvessodu veikšanai.

Pašlaik nāvessodi paredzēti 27 ASV štatu (no kopējiem 50) likumdošanā, taču jau labu laiku to izpildes moratorijs noteikts Kalifornijā, Pensilvānijā un Oregonā. Pagājušonedēļ Oregonas gubernatore Keita Brauna izmantoja savas tiesības un visiem 17 ieslodzītajiem, kuri šajā štatā gaidīja nāvessoda izpildi, aizstāja šo sodu ar mūža ieslodzījumu bez apžēlošanas tiesībām.

Rudenī veikta “Gallup” aptauja liecina, ka beidzamajos piecos gados nāvessodu piekritēju un pretinieku skaits ASV īpaši nemainās - aptuveni 55% amerikāņu uzskata, ka par īpaši smagiem noziegumiem piespriežams augstākais soda mērs. Taču gan tiesas, gan sodu izpildītāji domā citādi, un gan izpildīto, gan piespriesto nāvessodu skaits samazinās, uz tendenci norāda DPIC. Šogad ASV izpildīti vien 18 nāvessodi, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem vēsturē. Piemēram, 1999. gadā Savienotajās Valstīs ar nāvi sodīja 98 cilvēkus. Tikai 22 cilvēkiem šogad tiesas uzskatījušas par nepieciešamu piespriest nāvessodu, bet 1996. gadā šādu notiesāto skaits bija 315.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais