Francijas prezidents Emanuels Makrons līdz janvārim atlicis iecerētās pensiju reformas prezentāciju, kurai bija jānotiek jau 15. decembrī. Prezidents vēlas šo laiku izmantot, lai atrastu kādus konstruktīvus kompromisus sarunās ar arodbiedrību līderiem un opozīcijas partiju vadītājiem, kuri viņa plānus noraida pilnībā.
Jau 2017. gadā, kad Makronu ievēlēja prezidenta amatā, viņš par vienu no savas politikas stūrakmeņiem pasludināja vēlmi reformēt sarežģīto un dārgo pensiju sistēmu, norādot, ka pensionēšanās vecums no pašreizējiem 62 gadiem tiks pakāpeniski paaugstināts līdz 65 gadiem. 2019. gada nogalē valdība un parlaments sāka apspriest pirmos ar reformu saistītos likumprojektus, kas izraisīja plašu neapmierinātību un streikus visā Francijā. Pēc tam nāca Covid-19 pandēmija, un par reformām uz laiku nācās aizmirst.
Tagad Makrons atkal atgriezies pie šī nodoma un ir apņēmības pilns panākt, lai reforma tiktu apstiprināta jau nākamā gada vasarā. Līdz ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu (līdz 64 vai 65 gadiem), tai būtu jāracionalizē pašlaik 42 Francijā spēkā esošie izņēmumi, kas paredz iespēju pensijā doties agrāk. Taču situācija Makronam ir vēl nelabvēlīgāka nekā 2019. gadā. Pirmkārt, arī Francijas iedzīvotāji cieš no dzīves dārdzības pieauguma un joprojām augošas inflācijas, tādēļ nākotne viņiem nebūt nerādās rožainās krāsās, un daudzi pensionēšanās vecuma paaugstināšanu uzskata par valsts veiktu laupīšanu. Otrkārt, Makronam vairs nav stabila vairākuma parlamentā, bet opozīcijā esošie galēji kreisie un galēji labējie pauduši principiālas iebildes pret reformu. Kreiso nometnē esošie komunisti aicinājuši par šo jautājumu sarīkot referendumu, lai Makronam beidzot atvērtos acis, un viņš saprastu, kā jūtas vienkāršā tauta. Valsts lielākās arodbiedrības, kas atrodas kreiso kontrolē, draudējušas - līdzko šīs reformas plāni sāks virzīties uz priekšu, valsti pārņems tik lieli streiki un protesta akcijas, kādi vēl nav pieredzēti. Interesanti, ka ar šīm arodbiedrībām solidarizējušās vairākas lielas studentu apvienības, kas faktiski garantēti nozīmē, ka nekādas mierīgās šīs protesta akcijas nebūs.
Makrons pašlaik cenšas atrast jelkādus paņēmienus, kas tomēr ļautu viņa plānu realizēt, un pirmdien vērsies pie nesen kā ievēlētajiem Republikāņu un Zaļo partiju jaunajiem līderiem aicinot viņus uz sarunām, lai kopīgi izstrādātu arī šiem politiskajiem spēkiem pieņemamu pensiju reformu plānu. Taču ir lielas šaubas, vai Francijas prezidenta pūliņi vainagosies panākumiem.
