Rietumvalstu amatpersonu izteikumi liecina, ka tās ir nopietni nobažījušās par aizvien ciešāko militāro sadarbību starp Maskavu un Teherānu. Izlūkdienestiem esot ziņas, ka Irāna plāno Krievijai piegādāt ne tikai bezpilota kaujas lidaparātus, bet arī ballistiskās raķetes, apmaiņā saņemot iznīcinātājus un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Šāda militārā sadarbība pastiprinās gan Ukrainā iebrukušos Krievijas spēkus, gan Irānu, kas draud ar tālāku situācijas destabilizāciju Tuvajos Austrumos.
"Irāna jau ir kļuvusi par Krievijas galveno atbalstītāju militārā ziņā," pagājušonedēļ paziņojis ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs. Izlūkdienestu dati liecina, ka Maskava un Teherāna strādājot, lai bēdīgi slavenos bezpilota lidaparātus jeb dronus “Shaded-131” un “Shaded-136”, kas lielā skaitā tiek raidīti pa Ukrainas civilo infrastruktūru, varētu sākt izgatavot Krievijā. “Reuters” atgādina, ka Maskava joprojām noliedz šādu dronu iegādi no Irānas, bet amatpersonas Teherānā cenšas laipot, apgalvojot, ka bezpilota lidaparāti ierobežotā skaitā Krievijai piegādāti krietni pirms 24. februāra, kad sākās iebrukums Ukrainā. Rietumvalstu amatpersonas mudinājušas ANO izmeklēt šo lietu, jo saskaņā ar 2015. gadā pieņemtu ANO Drošības padomes rezolūciju ieroču iegāde no Irānas ir aizliegta.
Taču ar droniem Irānas un Krievijas sadarbība neaprobežojas. Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Džons Klēverlijs paziņojis - ir saņemtas ļoti ticamas ziņas, ka Krievija no Irānas plāno iegādāties tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kuru krājumi pēc masīvajiem triecieniem pa mērķiem Ukrainā sākot izsīkt. Šo informāciju apstiprinājis ASV Kara studiju institūts (ISW), vēstot, ka decembra sākumā Teherānā notikušajās sarunās starp Krievijas aizsardzības ministra vietnieku Aleksandru Fominu un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Mohammadu Bageri apspriests tieši raķešu pārdošanas jautājums.
Kā jau šādos gadījumos mēdz notikt, darbojas princips dots pret dotu, un arī Irānai ir savas intereses. Kērbijs sacījis, ka irāņu lidotājus Krievijā jau apmāca pilotēt iznīcinātājus Su-35, un tā ir diezgan skaidra zīme, ka jau tuvākajā laikā Krievija sāks šīs lidmašīnas piegādāt Irānai. Kērbijs norādījis, ka iznīcinātāju nonākšana Irānas arsenālā ievērojami pastiprinās šīs valsts gaisa kara spēkus un kļūs par nopietnu draudu kaimiņvalstīm. Tāpat ir ziņas, ka Irāna grasās iegādāties krievu pretgaisa aizsardzības sistēmas un helikopterus.
Ideoloģiskā ziņā Krievijai un Irānai ir maz kā kopīga, taču pašlaik to intereses atkal saskan - gluži tāpat kā iepriekš Sīrijā, kur abas valstis atbalstījušas prezidenta Bašāra al Asada režīmu. Gan Irāna, gan Krievija ir pakļautas starptautiskajām sankcijām, gan viena, gan otra rada reālus draudus ne tikai kaimiņvalstīm, bet arī plašākiem reģioniem - attiecīgi Tuvajiem Austrumiem un Eiropai, gan vienā, gan otrā pie varas ir autoritāri režīmi, kas sevi neapgrūtina ar cilvēktiesību ievērošanu. Uzreiz nāk prātā ASV 43. prezidenta Džordža Buša 2002. gadā piesauktā "ļaunuma ass", ar to apzīmējot Irānu, Irāku un Ziemeļkoreju. Tagad Irāku nomainījusi Krievija. Diez vai Maskavas tālejošās interesēs ir Irānas tikšana pie kodolieročiem, taču abu valstu attiecību stiprināšanas vārdā Krievija varētu darīt visu no sevis atkarīgo, lai 2015. gada vienošanās ar Irānu par kodolieroču izstrādes apturēšanu netiktu atjaunota un Teherānas attiecības ar Rietumiem neuzlabotos.
