No nākamā gada 1. janvāra Šengenas zonai pievienosies vien Horvātija, bet Rumānijai un Bulgārijai savu iespēju nāksies gaidīt vēl vismaz gadu. Eiropas Savienības padomes lēmumā izšķirošā izrādījās Austrijas un Nīderlandes nostāja - pirmā no šīm valstīm iebilda gan pret Bulgārijas, gan Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai, bet otrā aprobežojās ar Bulgārijas noraidīšanu. Formālais iemesls abos gadījumos ir viens un tas pats - radies iespaids, ka nedz bulgāri, nedz rumāņi augstā korupcijas līmeņa dēļ nespēs kontrolēt ES ārējās robežas.
"Mēs nevēlamies, lai ES robežu varētu vienkārši šķērsot, pasniedzot robežsargam 50 eiro naudaszīmi," pirms neilga laika kādā intervijā paziņoja Nīderlandes premjers Marks Rite. AFP vēsta, ka viņa teiktais izraisīja lielu viļņošanos gan Bulgārijas, gan Rumānijas interneta sociālajos tīklos, daudziem komentētājiem uzdodot jautājumu - vai Ritem ir kādi konkrēti pierādījumi šādiem apvainojumiem? Ja ir, tad lai liek galdā, un gadījumā, ja fakti apstiprināsies, negodprātīgos robežsargus tiesās un sodīs, bet ja ne, tad labāk būtu bijis paklusēt.
Ar līdzīgiem paziņojumiem klajā nākušas arī Austrijas amatpersonas. Šīs valsts iekšlietu ministrs Gerhards Karners izteicies, ka visa Šengenas sistēma nedarbojas tā, kā tai vajadzētu darboties, jo Austrijā, kas atrodas gandrīz kontinenta centrā, šogad nelegāli ieradušies aptuveni 100 000 cilvēku. "Kaut kādā veidā taču viņi tika pāri Eiropas Savienības ārējām robežām," sacījis Karners, paužot bažas, ka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai šos robus uz ārējām robežām padarīs vēl plašākus. Bukarestē un Sofijā amatpersonas gan norādījušas, ka Austrijai ar savām pretenzijām vajadzētu vērsties Briselē, jo tieši vadošie ES ierēdņi savulaik asi kritizēja Ungāriju, kas 2015. gada migrantu krīzes laikā pirmā sāka būvēt robežžogu, un arī beidzamajos gados no Briseles nav jūtams atbalsts Latvijas, Lietuvas un Polijas centieniem nostiprināt robežu ar Baltkrieviju, no kurienes ES tiek iesūtīti nelegālie migranti. "Naudu žogu būvei uz robežām mēs nepiešķirsim," atklāti paziņojusi Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
Vilšanos par Rumānijas un Bulgārijas neuzņemšanu Šengenas zonā paudusi Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone, atgādinot, ka valstis, kas ES sastāvā tika uzņemtas 2006. gadā (Horvātija vien 2013. gadā), bija izpildījušas visus oficiāli izvirzītos kritērijus, lai varētu pretendēt uz atvērtām robežām ar pārējo Eiropu. Tagad ir bažas, ka abās valstīs pieņemsies spēkā eiroskeptisks noskaņojums, ko, savukārt varētu izmantot tās lielvaras, kurām ir izdevīgi šķelt Eiropu - Krievija un Ķīna.
