Mēģinājumi sarīkot puču Vācijā līdzinās komēdijai

71 gadu veco Heinrihu XIII  eventuālie pučisti bija cerējuši iecelt par ķeizaru © DPA/Scanpix

Vācijas īpašo dienestu darbinieki sit viens otram uz pleca un apsveic ar gaidāmo jaunu dienesta pakāpju piešķiršanu. Un kā gan ne, ja viņiem izdevies atklāt gadsimta sazvērestību un novērst labējo ekstrēmistu nodomu likvidēt pašreizējo valsts iekārtu un kancleru nomainīt ar jaunu ķeizaru? Līdz šim atklātībā nonākusī informācija gan liecina, ka bariņam pavecu vīru un dažām kundzēm gribēšana bijusi krietni lielāka par varēšanu un darīšanu – ar medību bisēm un dažiem no armijas noliktavām nozagtiem automātiskajiem ieročiem Reihstāga šturmēšana ne ar ko labu viņiem nebūtu beigusies.

Ceturtdien sarunā ar raidorganizāciju ARD to, iespējams, pats negribot, atzina arī Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents Holgers Minhs, izpļāpājoties, ka nevienā brīdī neesot pastāvējuši reāli draudi, ka valsts iekārta tiktu mainīta, jo viņa vadītais dienests kopā ar kolēģiem no citām drošības struktūrām visu laiku turējis roku uz pulsa un sekojis notikumu gaitai. Citiem vārdiem sakot - potenciālie pučisti jau sen novēroti un noklausīti, bet gaidīts tikai brīdis, kad viņi savās fantāzijās aizrunāsies tik tālu, ka būs iemesls un pierādījumi krimināllietas ierosināšanai.

Bet kas gan ir tie pučisti, kuri vēlējušies gāzt Vācijas valdību? Tā ir neformāla organizācija, kas sevi dēvē par Reiha pilsoņiem jeb Reihsbirgeriem (Reichsbürger). Viņi uzskata, ka pašreizējā valsts vara nav leģitīma un Vācijai būtu jāatgriežas pie tās kārtības, kas pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam, un pie varas jābūt ķeizaram, nevis kaut kādam kancleram. Reiha pilsoņi jau kopš šī gadsimta sākuma demonstratīvi atsakās izmantot valsts dokumentus, ievērot tās likumus un tamlīdzīgi, šo iemeslu dēļ bieži nokļūstot aiz restēm un izraisot skaļus skandālus.

Liberāli noskaņotie Vācijas mediji centušies viņus demonizēt, pasludinot par teroristu grupējumu, kas ir bīstamāks par islāmistu radikāļiem, taču tās jau atkal ir kārtējās nodevas politkorektumam. Veči ar medību bisēm ne tuvu nerada tik lielus draudus Vācijai kā Afganistānas, Irākas un Sīrijas karus izgājušie musulmaņu kaujinieki, taču ar viņiem ir daudz vienkāršāk tikt galā, jo šie ļaudis savu neapmierinātību ar pastāvošo iekārtu pauž pavisam atklāti. Vācijas īpašo dienestu informācija liecina, ka Reihsbirgeru rindās pašlaik ir ap 20 000 cilvēku, no kuriem vien 10% varētu būt tendēti uz vardarbību un, iespējams izmantot to ieroču arsenālu, kas ir viņu rīcībā. Zināmus draudus līdzcilvēkiem viņi, protams, rada, taču, lai šī grupiņa varētu veikt puču tādā valstī, kāda ir mūsdienu Vācija - atvainojiet, bet neticami. Un vēl lielākas šaubas par to, cik reāls bijis valsts apvērsums, pārņem pēc Vācijas varas iestāžu ziņotā, ka tā plānotāji koordinējuši savas darbības ar Kremli. Arī viņu iecerētais valsts vadītājs princis Heinrihs XIII nu nekādi nevelk uz ķeizara posteni, jo, kā uzskata viņa radinieki, savā 71 gada vecumā jau pilnībā izkūkojis prātu un jau labu laiku dzīvo kaut kādā savu iedomu pasaulē.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais