Peru Kongress gāž no amata prezidentu, kurš mēģināja uzurpēt visu varu

© Pixabay

Dramatiski notikumi risinājušies Dienvidamerikas valstī Peru. Pēc tam, kad prezidents Pedro Kastiljo mēģināja atlaist Kongresu, deputāti nobalsoja par viņa atstādināšanu no amata, turklāt likumdevēju pusē nostājās policija un armija. Kastiljo pašlaik ir aizturēts, bet viņa vietā iecelta līdzšinējā viceprezidente Dina Boluarte, kura jau devusi valsts vadītājas zvērestu.

Kreisi noskaņotajam Kastiljo, kurš allaž uzsvēris, ka nāk no vienkāršās tautas (viņa vecāki bija zemnieki, bet pats Kastiljo kļuva par lauku skolotāju un aktīvu arodbiedrības līderi) jau kopš stāšanās amatā pagājušā gada jūlijā neizdevās atrast kopīgu valodu ar parlamenta jeb Kongresa deputātiem, raksta AP. Šajā gadā vien pret viņu tika ierosinātas divas no amata atstādināšanas procedūras jeb impīčmenti - deputāti pārmeta prezidentam gan korupciju, kas izpaudusies viņam pietuvinātu personu aizdomīgās uzvarās valsts iepirkumu konkursos, gan tiesvedības traucēšanu, gan citus likuma pārkāpumus.

Trešdien Kastiljo nolēma ņemt iniciatīvu savās rokās un uzstājoties televīzijā paziņoja par Kongresa atlaišanu, jaunas, ar plašākām pilnvarām apveltītas valdības veidošanu, ārkārtas stāvokļa ieviešanu un komandanta stundas izsludināšanu. Taču viņa nodomu neatbalstīja nedz vairāki paša valdības ministri, kuri paziņoja par demisiju, nedz policijas un Bruņoto spēku vadība, kas informēja, ka negrasās pildīt šo acīmredzami antikonstitucionālo rīkojumu. Jau pēc dažām stundām uz sēdi sanāca Kongress, un tā balsojums par prezidenta atstādināšanu bija Kastiljo graujošs - no 130 deputātiem 101 atbalstīja viņa impīčmentu, desmit parlamentārieši atturējās paust savu viedokli, bet prezidentu atbalstīja vien seši deputāti. Formālais neuzticības izteikšanas iemesls bija prezidenta "morālā nespēja pildīt savus pienākumus" - Peru likumdošana pieļauj arī šādu variantu, un deputātiem nav obligāti jāsagaida kādas oficiālas izmeklēšanas rezultāti, lai pārliecinātos, ka prezidents pārkāpis konkrētus likumus.

Kastiljo no Kongresa ēkas vēl aizbrauca prezidenta limuzīnā, taču viņa ceļš veda nevis uz rezidenci, bet vienu no galvaspilsētas Limas policijas iecirkņiem. Vietējās televīzijas raidītajās ziņās bija redzams, ka smaidīgais Kastiljo vēl paraksta kādus dokumentus, taču jau pēc neilga laika kļuva zināms, ka viņš ir aizturēts un tiks apsūdzēts valsts apvērsuma un dumpja rīkošanā. Ļoti iespējams, ka jau tuvākajās dienās Kastiljo atbrīvos pēc drošības naudas iemaksas vai viņam noteiks mājas arestu, bet prognozēt, kad pret viņu varētu tikt uzsākta tiesas prāva, pagaidām ir pāragri.

Tikmēr Boluarte kļuvusi par pirmo sievieti, kura stājusies Peru prezidenta amatā. Paredzēts, ka šos pienākumus viņa pildīs līdz pat 2026. gada jūlijam, kad beigtos Kastiljo prezidentūras termiņš. Lai atrisinātu valsti pārņēmušo politisko krīzi Boluarte solījusi izveidot nacionālās vienotības valdību, kurā būs pārstāvēti visdažādāko politisko partiju atbalstītāji.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.