Šodien vēlētājiem ASV Džordžijas štatā jābalso Senāta vēlēšanu otrajā kārtā. Lielā intriga gan izpaliek, jo 8. novembrī notikušajās Kongresa vidustermiņa vēlēšanās prezidenta Džo Baidena demokrātu partija saglabāja pārsvaru Senātā - jau ir skaidrs, ka šai partijai būs vismaz 50 senatoru, bet izšķirīgos brīžos tā varēs paļauties uz viceprezidentes Kamals Herisas nostāju. Taču cīņai par amatu starp Baidena atbalstīto demokrātu Rafaelu Vornoku un bijušā prezidenta Donalda Trampa protežē Heršelu Vokeru, pievērsta vislielākā uzmanība.
Džordžija ir starp tiem ASV štatiem, kurās likums nosaka - ja senatoru vēlēšanu pirmajā kārtā ne par vienu no kandidātiem nenobalso vairāk par 50% vēlēšanu dalībnieku, jārīko otrā kārta, kurā piedalās vien divi visvairāk balsis ieguvušie kandidāti, raksta AP. 8. novembrī, kad Kongresa vidustermiņa vēlēšanas notika visā valstī, Vornoku atbalstīja 49,44% nobalsojušo, bet 48,49% deva priekšroku Vokeram. Tā kā Džordžijas štatā četru nedēļu laikā, kas aizritējušas kopš vēlēšanu pirmās kārtas, jauniem vēlētājiem vairs nav iespējams reģistrēties, socioloģiskās aptaujas prognozē ļoti līdzīgu rezultātu, faktiski statistiskās kļūdas ietvaros. Balsošanas iznākums būs atkarīgs no tā, kurai partijai labāk būs izdevies motivēt un mobilizēt savus vēlētājus, un pārliecināt viņus par nepieciešamību nobalsot, nevis palikt mājās.
Lai gan jau tāpat ir skaidrs, ka spēku samērs Senātā būs par labu demokrātiem, šim vienam mandātam ir pietiekami liela nozīme. Baidena partijai kā ēst nepieciešama 51 balss, jo prakse liecina, ka atsevišķos balsojumos uz formāli demokrātu nometnē esošajiem senatoriem Kirstenu Sinemu un Džo Menčinu īsti paļauties nevar. Turklāt 51 mandāts Senātā nozīmē arī iespēju kontrolēt lielāku skaitu Kongresa augšpalātas komisiju. Vēl viens, bet ne pats mazsvarīgākais arguments - ja Senāts nonāks stabilākā demokrātu kontrolē, arī prezidents Baidens, neraugoties uz saviem zemajiem reitingiem, varēs deklarēt, ka devis lielu ieguldījumu partijas uzvarā vēlēšanās, novēršot daudzu prognozēto republikāņu popularitātes vilni un politologu gaidīto viņu kontroli pār abām Kongresa palātām.
Par republikāņiem ir cits stāsts. Šodien Džordžijā lielā mērā izšķiras Trampa izredzes tikt nominētam 2024. gada prezidenta vēlēšanās kā republikāņu kandidātam. Vairāki ASV 45. prezidenta skaļi atbalstītie kandidāti jau piedzīvojuši fiasko 8. novembrī, un, ja kaut kas līdzīgs notiks ar Vokeru Džordžijā, būs pamats runāt par to, ka republikāņu partijā virsroku atkal gūst tās mērenais spārns, bet pārliecinātos trampistus jau drīz izdosies neitralizēt. Neraugoties uz savu impulsīvo raksturu, Tramps šoreiz nav palaidis garām lielisko iespēju paklusēt, un kampaņā pirms vēlēšanu otrās kārtas Džordžijā faktiski nav piedalījies, labi saprotot to, ka atbalsts Vokeram varētu izrādīties lāča pakalpojums. Džordžijā ir izveidojusies diezgan dīvaina un ASV politikā maz pieredzēta situācija, kad abi kandidāti uz senatora amatu ir tumšādainie, arī vairums vēlētāju ir tādi paši, kas cilvēkiem bez saasinātas politkorektuma izjūtas liek sacīt - nu, lai taču viņi paši tiek ar to visu galā, un baltajiem tur nav ko maisīties.
