Starptautiskā krimināltiesa vai jauns tribunāls - kas tiesās Putinu un viņa kliķi?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pelnījis nonākt uz starptautiska tribunāla apsūdzēto sola par agresīvo iebrukumu Ukrainā © AP/Scanpix

Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu gala pašlaik neredz, taču krievu karavīru pastrādātie kara noziegumi liek jau tagad aizdomāties par vainīgo tiesāšanu pēc tam, kad karadarbība būs beigusies - kā cer Eiropā, ar Ukrainas bezierunu uzvaru. Šonedēļ Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena rosinājusi veidot īpašu tribunālu, šo priekšlikumu atbalstījusi Francijas Ārlietu ministrija, bet Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēris, ka Krievijai būs ne tikai jāatbild par kara noziegumiem, bet arī jāmaksā reparācijas, kompensējot Ukrainas infrastruktūrai nodarītos zaudējumus.

Viss liecina, ka gluži tāpat kā pēc kara bijušajā Dienvidslāvijā, nāksies veidot jaunu starptautisku tribunālu, un šajā ziņā ļoti nozīmīga būs ANO dalībvalstu vairākuma nostāja - ja tiesu veidos bez šīs starptautiskās organizācijas mandāta, tās leģitimitāti būs iespējams apstrīdēt. Pašlaik gan pastāv arī Starptautiskā krimināltiesa, kurā teorētiski varētu izskatīt šādus jautājumus, taču problēma tāda, ka Krievija (tāpat kā ASV un vēl vairākas valstis) šīs tiesas jurisdikciju nav atzinusi. Starptautisko likumu eksperti norāda, ka līdz ar to Maskavai ir tiesības nepiekrist šādai tiesai un neizdot savus pilsoņus tiesāšanai, taču tas nebūtu iespējams, ja tiks izveidots jauns tribunāls, ko atbalsta lielākā daļa ANO valstu.

Šonedēļ uz tāda izveidošanu aicināja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska, kura uzstājās britu parlamentā un uzsvēra, ka šobrīd Ukrainai, Eiropai un pasaulei ir vajadzīgs tāds taisnīgums, kāds bija Otrā pasaules kara laikā, kad tika panākta vienošanās par nacistu tiesāšanu Nirnbergas tribunālā. Fon der Leiena pilnībā atbalstījusi Zelenskas nostāju, norādot, ka jau tagad pie darba vajadzētu ķerties pieredzējušiem juristiem un ekspertiem starptautisko tiesību lietās, lai neviens nevarētu pārmest, ka tribunāla veidošanas procesu ietekmējuši kaut kādi aizspriedumi attiecībā uz Krieviju. Uz Eiropas Komisijas vadītājas izteikumiem pirmā noreaģējusi Francijas Ārlietu ministrija, šodien paziņojot, ka ir gatava uzņemties iniciatīvu tribunāla veidošanā. Tomēr tās sniegtā informācija liecina, ka Parīze vēlētos paļauties uz Starptautiskās krimināltiesas spēkiem, ar ANO palīdzību paplašinot šīs tiesas mandātu. Lai tas izdotos, noteikti nepieciešama ASV piekrišana, un tā nu sagadījies, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pašlaik devies vizītē uz Savienotajām Valstīm un sarunās ar savu amerikāņu kolēģi Džo Baidenu gan jau apspriedīs arī šo jautājumu.

Godīgi sakot, runas par Putina un viņa rokaspuišu tiesāšanu pašlaik vairāk atgādina Rietumvalstu politiķu spalvu spodrināšanu un vēl nenomedīta lāča ādas dalīšanu - neraugoties uz Ukrainas varonīgo pretošanos, nekas neliecina, ka karā būtu gaidāms tāds radikāls pavērsiens, kas piespiestu Krieviju kapitulēt. Taču tas nenozīmē, ka nebūtu jādokumentē okupantu veiktie kara noziegumi un jāaprēķina cik lielus zaudējumus Krievijas spēku iebrukums nodarījis Ukrainas ekonomikai. Ja karš beigsies tā, kā tam vajadzētu beigties, Maskava nedrīkst izvairīties no šo rēķinu apmaksas, un runa ir jau par gandrīz triljonu eiro.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.