Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notiekošajās NATO valstu ārlietu ministru sarunās tiek spriests par to, kā efektīvāk sniegt palīdzību Ukrainai, kas jau vairāk nekā deviņus mēnešus spiesta atvairīt Krievijas militāro agresiju. Pašlaik Ukrainai akūti nepieciešami ne tikai ieroči un munīcija, bet arī elektrības ģeneratori un transformatori, jo Krievijas raķešu triecienu rezultātā, sākoties ziemai un iestājoties salam, sabojāta liela daļa Ukrainas energosistēmas, un miljoniem iedzīvotāju jārēķinās ar elektrības piegādes, apkures un ūdensapgādes pārtraukumiem. BBC norāda, ka šādu neciešamu apstākļu radīšana civiliedzīvotājiem, saskaņā ar Ženēvas konvencijām var tikt traktēta kā kara noziegums.
"Durvis uz NATO ir atvērtas, un ne jau Krievija noteiks to, kuras valstis drīkst pievienoties aliansei, bet kuras ne. Tā ir šo suverēno valstu patstāvīga izvēle," jau kārtējo reizi uzsvēris Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Attiecībā uz Ukrainu šobrīd šī jautājuma aktualizēšana nav dienas kārtībā, jo ir skaidrs, ka pirms eventuālās pievienošanās NATO, Ukrainai jāatvaira Krievijas agresija un jāatgūst kontrolē pār savām teritorijām (Donbasu un Krimu), kur pašlaik saimnieko okupanti. Taču Stoltenberga paziņojums ir nepārprotams signāls Kremlim, kas kā vienu no galvenajiem kara uzsākšanas iemesliem nosauca neapmierinātību ar to, ka NATO pievienojas valstis, ar kurām Krievijai ir kopīga robeža. Pašlaik jau var droši sacīt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa kliķe, iebrūkot Ukrainā, panākuši gluži pretēju efektu Kremlī cerētajam, jo Ziemeļatlantijas aliansei jau visdrīzākajā nākotnē (kad beigs spītēties Turcija un Ungārija) pievienosies arī tradicionāli neitrālās Somija un Zviedrija. Interesanti, ka pat pirms oficiālās iestāšanās NATO šo valstu ārlietu ministri piedalās Bukarerstes sanāksmē, kas turpinās arī šodien.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, uzrunājot savus kolēģus, bijis pilnīgi atklāts. "Iepriekš sarunās ar NATO pārstāvjiem es esmu sacījis, ka mums nepieciešami ieroči, ieroči un vēlreiz ieroči. Tagad es vēlos norādīt, ka tos vajag ātrāk, ātrāk un vēlreiz ātrāk. Tāpat mums ļoti nepieciešami transformatori un ģeneratori, lai savestu kārtībā Krievijas agresoru izpostīto energoapgādes sistēmu. Ir sākusies ziema, un daudzi cilvēki salst," viņš sacījis. Alianses valstu ministri uz šo aicinājumu atsaukušies ar jauniem solījumiem. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacījis, ka Vašingtona piešķirs 53 miljonus dolāru, lai iegādātos Ukrainai tik nepieciešamās energoapgādes tīkla ierīces. Tāpat ASV apsver domu piegādāt Kijivai pretgaisa aizsardzības iekārtas Patriot, kas savulaik efektivitāti lieliski pierādījušas Izraēlā, notriecot lielāko daļu diezgan primitīvo raķešu, kas uz ebreju valsti raidītas no Gazas joslas. Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks, bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs uz šo nodomu reaģējis ar draudiem, norādot, ka Patriot kompleksi un tos apkalpojošie NATO karavīri būšot leģitīms Krievijas armijas mērķis.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Rainsalu mudinājis savus kolēģus būt izlēmīgākus un piegādāt Ukrainai ar tālāka darbības rādiusa raķešu kompleksus, ar kuru palīdzību būtu iespējams iznīcināt mērķus Krievijas teritorijā. Taču vairumā NATO dalībvalstu attieksme pret šādu nodomu ir skeptiska, jo pastāv bažas - ja Ukrainas bruņotie spēki sāks regulāri apšaudīt Krievijas teritorijā esošos militāros objektus, stūrī iedzītais Krievijas prezidents Vladimirs Putins var izšķirties par taktisko kodolieroču izmantošanu.
