Zviedrijā sākusies tiesas prāva pret diviem irāņu izcelsmes brāļiem, kuri apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā. Notiesāšanas gadījumā Peimanam Kijam un Paijamam Kijam draud līdz pat 25 gadiem ilgs cietumsods. Lielākā daļa tiesas sēžu būs slēgtas, jo tajās skatīs ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, bet spriedumu paredzēts pasludināt 12. decembrī.
Saskaņā ar izvirzītajām apsūdzībām, 42 gadus vecais Peimans Kijs un 35 gadus vecais Paijams Kijs slepenu informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam (bēdīgi slavenajai Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai izlūkošanas pārvaldei jeb GRU) piegādājuši kopš 2011. gada septembra. Maskavu interesējošās ziņas bija pieejamas vecākajam brālim, kurš strādājis gan Zviedrijas iekšējās drošības un pretizlūkošanas dienestā (SÄPO), gan valsts militārajā izlūkdienestā (MUST), raksta Foreign Policy.
Prokurors Matss Jungkvists intervijā sabiedriskajam medijam SVT sacījis, ka abi brāļi nodarījuši milzīgu kaitējumu nacionālajai drošībai, un šī ir viena no skaļākajām spiegošanas lietām valsts vēsturē. Ir zināms, ka Peimans Kijs saviem krievu darba devējiem nodevis visu SÄPO darbinieku sarakstu, un pašlaik atliek vien minēt, cik lielu skaitu no šiem cilvēkiem GRU mēģinājusi savervēt, un cik šādi vervēšanas gadījumi bijuši veiksmīgi. Pieeja ļoti nozīmīgai un slepenai informācijai vecākajam brālim bijusi arī strādājot MUST. Prokuratūra gan nav komentējusi laikrakstos pavīdējušās ziņas, ka viņš strādājis vienā no slepenākajiem šī dienesta departamentiem, kura darbiniekiem ir pieejama informācija par aiz valsts robežām aktīvajiem zviedru aģentiem.
Zviedru mediji notikušo salīdzina ar pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uzliesmojušo skandālu, kad spiegošanā Padomju Savienības labā tika pieķerts Stigs Berglings, kurš arī bija strādājis gan SÄPO, gan bruņotajos spēkos.
1979. gadā viņam piesprieda mūža ieslodzījumu, taču Berglingam izdevās izbēgt no cietuma un pamest valsti. 1994. gadā viņš gan atgriezās Zviedrijā un padevās varasiestādēm.
Foreign Policy raksta, ka brāļi Kijas kopā ar vecākiem Zviedrijā ieradās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Viņi bija starp daudzajiem irāņu bēgļiem, kuri dzimteni pameta pēc 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas. 1994. gadā visai ģimenei tika piešķirta Zviedrijas pilsonība. Peimans Kijs absolvēja Upsalas universitāti un sāka strādāt muitas dienestā, no kura vēlāk tika uzaicināts darbā iekšējās drošības un pretizlūkošanas dienestā. Ap 2015. gadu SÄPO vadībai radušās aizdomas, ka starp darbiniekiem ir nodevējs. Uzsākta izmeklēšana, kas 2017. gadā nonāca pie secinājuma, ka ārvalstu aģents, visticamāk, ir Peimans Kijs. Viņš nekavējoties pārcelts darbā uz citu aģentūru, kur nav pieejas slepeniem materiāliem, bet bijušie kolēģi uzsākuši viņa un brāļa novērošanu, lai savāktu tiesas procesam nepieciešamos pierādījumus. Noskaidrojies, ka GRU ar abiem brāļiem norēķinājusies ASV dolāros un zelta lietņos, daļa no kuriem kratīšanā atrasta. Peimans Kijs arī pēc pārcelšanas uz citu darbu, turpinājis izprašņāt īpašajos dienestos strādājošos paziņas, cenšoties vākt GRU interesējošu informāciju, taču tagad tas jau noticis zviedru drošībnieku kontrolē. Abi brāļi tika arestēti pagājušā gada rudenī, kad nepieciešamie pierādījumi bija savākti.
