Francijas parlamenta deputātiem tā arī nav izdevies nonākt līdz plānotajam balsojumam par vēršu cīņu aizliegšanu. Pēc tam, kad parlamentārieši sagatavotajam likumprojektam bija ierosinājuši vairāk nekā 500 grozījumus, tā autors - kreisā bloka deputāts Aimeriks Karons projektu atsauca, apsūdzot kolēģus obstrukcijā. Lai gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju iebilst pret valsts dienvidrietumos populārajām vēršu cīņām, vadošās partijas, tai skaitā prezidenta Emanuela Makrona centristi, uzskata, ka pašlaik nav īstais brīdis tās aizliegt.
BBC atgādina, ka vēl 1951. gadā Francijā tika pieņemts likums, kas aizliedz nežēlīgi izturēties pret dzīvniekiem. Taču šajā dokumentā noteikti izņēmumi attiecībā uz izklaides veidiem, kas tiek uzskatīti par tradicionāliem, līdz ar to legalizējot gan vēršu cīņas valsts dienvidrietumos, gan gaiļu cīņas Ziemeļfrancijā.
Karona sagatavotais likumprojekts paredzēja atteikties no šiem izņēmumiem; līdz ar to aizliedzot vēršu cīņas. Deputāts, kurš ir pārliecināts vegāns un savulaik nodibinājis radikālu dzīvnieku aizsardzības biedrību, kas pirms beidzamajām parlamenta vēlēšanām iekļāvās Žana Lika Melenšona vadītājā galēji kreisajā blokā NUPES, uzsvēris, ka dzīvnieku slepkavošana tikai izklaides nolūkos, ir absolūts barbarisms, kam nav vietas XXI gadsimta Francijā. Saskaņā ar viņa teikto, vēršu cīņās Arlā, Nīmā un vēl vairākos desmitos apdzīvotu vietu, kur tās notiek regulāri, ik gadu bez jebkāda iemesla tiek noslepkavoti līdz pat 1000 dzīvniekiem. Franču deputāts arī uzstājis uz to, ka runas par senajām vēršu cīņu tradīcijām ir vien aizbildinājums, kas nesakņojas vēsturiskos faktos. Pēc viņa sacītā, tā nav nekāda aizsargājama vēsturiska tradīcija, jo pirmās vēršu cīņas Francijā sarīkotas vien 1853. gadā, lai izdabātu toreizējā imperatora Napoleona III sievai, kura pēc tautības bija spāniete - viņai, lūk, bez ierastā laika kavēkļa bijis pārāk garlaicīgi. Cita lieta - Francijas dienvidrietumu pilsētās rīkotie vēršu skrējieni, kas tik tiešām notiek jau gadsimtiem ilgi, taču tos likumprojekta autors nebija rosinājis aizliegt vai ierobežot.
Izdevumā Journal du Dimanche publiskotie aptaujas dati liecina, ka gandrīz 75% Francijas iedzīvotāju uzskata - vēršu cīņas ir jāaizliedz, gluži tāpat kā tas izdarīts Spānijas Katalonijas provincē un vairākos Meksikas štatos. AFP raksta - ja būtu nonācis līdz balsojumam, vairums deputātu priekšlikumu neatbalstītu, taču viņiem izdevās likumprojektu izgāzt ar citām metodēm. Kādēļ? Viens no pirmajiem iemesliem ir tas, ka to bija iesniedzis radikālā opozīcijā esošs deputāts - daudzu valstu pozīcijā esošajiem parlamentāriešiem ir nelāgs niķis opozīcijas priekšlikumus neatbalstīt principa pēc, vēlāk nākot klajā ar ļoti līdzīgiem ierosinājumiem un par tiem draudzīgi nobalsojot. Noraidīt vēršu cīņu aizliegumu bija aicinājis arī prezidents Makrons, sakot, ka šāds lēmums izraisīs pilnīgi nevajadzīgu sabiedrības šķelšanos - atkal tiks pretnostatīti provinciāļi un pilsētnieki, Francijas dienvidu un ziemeļu iedzīvotāji. Savu lomu nospēlējusi arī Karona ļoti agresīvā retorika - pat deputāti, kuri personīgi uzskata, ka vēršu cīņas būtu jāaizliedz, ne par ko nav vēlējušies atbalstīt šo radikālo politiķi. Un tas attiecas ne tikai uz centristiem, labējiem un republikāņiem, bet arī paša kreisā bloka parlamentāriešiem.
Tāpat nevar nepieminēt arī ekonomisko aspektu, kas šajos krīzes laikos kļūst ļoti nozīmīgs. Nīmas municipalitāte, piemēram, paziņojusi - gadā tā organizē 14 vēršu cīņu šovus, kas kopā dod aptuveni 60 miljonus eiro lielus ieņēmumus. Ja cīņas aizliegs, kas kompensēs šo ienākumu zaudēšanu, jautā municipalitāte.
