Ziemeļīrijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem atlicis pavisam maz laika, lai izvairītos no otrajām vēlēšanām šogad. Kopš maija viņiem nav izdevies nedz ievēlēt asamblejas spīkeru, nedz izveidot izpildvaru, jo šos centienus bloķējusi protestantu atbalstītā Demokrātiskā unionistu partija (DUP). Tā šādā veidā protestē pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu, kas pēc Brexit tika noslēgts starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību un nošķir Ziemeļīriju no citām karalistes daļām.
Šodien Ziemeļīrijas asambleja pulcējas uz ārkārtas sēdi, lai mēģinātu pārvarēt politisko strupceļu, taču, spriežot pēc DUP līdera Džefrija Donaldsona pēdējiem izteikumiem, ir ļoti, ļoti niecīgas izredzes, ka tas izdosies. Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas lietu ministrs Kriss Hītons-Heriss tikmēr atkārtojis savu brīdinājumu - ja līdz piektdienai nekāda būtiska progresa nebūs, Londona izmantos savas pilnvaras, paziņojot par pašreizējās asamblejas atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.
Sky News vēsta, ka balsojums, visticamāk, varētu notikt 15. decembrī, taču ir kāda būtiska problēma. Lai kā arī beigtos šīs vēlēšanas, krīzes cēloņi ar tām nebūs atrisināti, jo par Ziemeļīrijas protokolu var spriest un kādu jaunu kompromisu meklēt ne jau vietējie politiķi, bet augstākā ranga amatpersonas Londonā un Briselē. Tās to arī dara, turklāt jau daudzu mēnešu garumā, taču process uz priekšu nevirzās, jo Eiropas Savienība nav gatava piekāpties jaunajām britu prasībām.
Kas tad ir šis nelaimīgais Ziemeļīrijas protokols, ap kuru lauzts tik daudz šķēpu? Ja pavisam vienkārši, tas regulē kārtību, kādā pēc Brexit citās Apvienotās Karalistes daļās ražotās preces nonāk Ziemeļīrijā un Eiropas Savienībā. Sarunās par Brexit nosacījumiem gan Londona, gan Brisele piekrita, ka starp Ziemeļīriju un Īriju (kas ir ES dalībvalsts) nedrīkst būt fiziskas robežas, jo tās atvēršana ir viens no 1998. gadā noslēgtās Lielās Piektdienas vienošanās (tā izbeidza gadu desmitiem ilgušās bruņotās sadursmes starp unionistiem un republikāņiem Ziemeļīrijā) pamatakmeņiem. Pēc dažādu variantu apspriešanas Brexit sarunās tika panākta vienošanās - robeža paliek atvērta, Ziemeļīrija atrodas ES kopējā tirgus un muitas zonā, bet tas, savukārt, nozīmē, ka uz pārējās Apvienotās Karalistes un Ziemeļīrijas robežas (ostās un lidostās, jo sauszemes robežas nav) jāierīko muitas punkti, gluži kā uz citām robežām starp ES dalībvalstīm un valstīm, kas atrodas ārpus savienības.
Šāda kārtība, neraugoties uz saskaņotajiem izņēmumiem, pamatīgi sarežģījusi dzīvi tiem Apvienotās Karalistes uzņēmējiem, kuri nevēlas neko eksportēt uz ES, un kuru preces paredzētas Ziemeļīrijas tirgum - viņiem jāveic sarežģītas un birokrātiskas procedūras, lai to pierādītu. Daļu uzņēmēju šīs klapatas tā nogurdinājušas, ka viņi atmetuši ar roku Ziemeļīrijas tirgum, kas pagalam nepatīk pie attiecīgajām precēm pieradušajiem patērētājiem. Unionisti (tie Ziemeļīrijas iedzīvotāji, kuri atbalsta provinces palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā) uzsver, ka ekonomiskais aspekts pat nav galvenais. Svarīgāk tas, ka šīs jaunās faktiskās robežas dēļ Ziemeļīrija arī politiski aizvien vairāk tiek atrauta no pārējās valsts, un, ja tā turpināsies, aiz kalniem nav brīdis, kad republikāņi varēs realizēt savu seno sapni par provinces apvienošanos ar Īriju.
Starp citu, vaļā esošā Ziemeļīrijas un Īrijas robeža pamazām noved arī pie demogrāfiskām izmaiņām, un maijā notikušajās vēlēšanās pirmo reizi uzvarēja republikāņu partija Sinn Fein, kuras līderei Mišelai Maknīlai pagaidām gan nav izdevies kļūt par Ziemeļīrijas pirmo ministri jeb valdības vadītāju. Lielās Piektdienas līgums nosaka, ka valdībā jābūt pārstāvētām gan lielākajai unionistu, gan lielākajai republikāņu partijai, bet DUP boikots paralizējis asamblejas darbu.
Ātra risinājuma šai problēmai nav. Britu valdība ir centusies panākt izmaiņas protokolā, taču process ir iestrēdzis, bet vienpusēji soļi pašā sliktākajā gadījumā draud novest pie tirdzniecības kara starp Apvienoto Karalisti un ES. DUP līderis Donaldsons to nevar nesaprast, taču turpina uz Londonu izdarīt spiedienu, lai britu valdība sarunās ar ES būtu maksimāli uzstājīga. Ja tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas un DUP atkal kļūs par unionistu spēcīgāko partiju, parlamenta darba boikots var atsākties no jauna.
