ASV cer izpestīt basketbolisti Graineri no ieslodzījuma Krievijā

Britnija Grainere nebija klāt tiesas sēdē, kur skatīja viņas apelāciju, un savu lūgumu izteica ar video starpniecību, atrodoties vienā no iepriekšējās aizturēšanas centriem © Reuters/Scanpix

ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis, ka neatmetīs pūliņus atbrīvot Krievijā ieslodzīto amerikāņu basketbola zvaigzni Britniju Graineri. Tiek pieļauta iespēja, ka starp ASV un Krieviju notiks apmaiņa ar ieslodzītajiem. Otrdien apelāciju tiesa Maskavā paturēja spēkā Grainerei piespriesto sodu par mēģinājumu nelegāli ievest Krievijā narkotikas (marihuānas eļļu), taču amerikānietes advokāti, atsaucoties uz citiem spriedumiem līdzīgās lietās, uzsver, ka sods ir nesamērīgi bargs.

32 gadus vecā divkārtējā olimpiskā čempione Grainere 17. februārī tika aizturēta Šeremetjevas lidostā Maskavā. Viņas bagāžā atrada vairākus flakoniņus ar marihuānas eļļu, un sportistei izvirzīja apsūdzības narkotiku kontrabandā, par ko Krievijā paredzēts sods līdz 10 gadiem cietumā. Grainere vainu nenoliedza, taču skaidroja, ka vienkārši pieļāvusi cilvēcīgu kļūdu. Pēc WNBA sezonas beigšanās viņai lielā steigā nācies kravāt mantas, lai dotos uz Krieviju, kur sportiste jau vairākus gadus spēlējusi Jekaterinburgas UGMK komandā. "Es taču uz Krieviju nebraucu pirmo reizi un labi zināju, ka šajā valstī tādas lietas ievest nedrīkst. Taču steigā kravājot čemodānus, kaut kādā veidā tajos nonāca arī flakoniņi," viņa sacīja augustā notikušajā tiesas procesā, uzsverot, ka neesot vēlējusies apzināti pārkāpt likumu.

Taču ne šis skaidrojums, ne tiesai uzrādītie ārstu atzinumi, ka Grainerei rekomendētas marihuānas eļļas inhalācijas, lai mazinātu profesionālās karjeras laikā iegūto traumu izraisītās sāpes, uz Maskavas tiesu neatstāja nekādu iespaidu. 4. augustā tika nolasīts spriedums - deviņi gadi labošanas darbu kolonijā. Sportistes advokāts Aleksandrs Boikovs AP norādījis, ka parasti šādos gadījumos vidējais cietumsoda ilgums nepārsniedz piecus gadus, bet trešdaļa apsūdzēto tiek attaisnoti vai viņiem piespriež nosacītu sodu. Boikovs nav slēpis savu vilšanos pēc apelāciju tiesas sprieduma, atzīstot - gan viņš, gan viņa kliente bija cerējuši, ka cietumsoda ilgumu tomēr samazinās. Pagaidām vēl neesot skaidrs, vai visas juridiskās iespējas panākt Graineres atbrīvošanu uzskatāmas par izsmeltām. Boikovs stāstījis, ka tagad gaidīs līdz notiesāto pārvedīs uz koloniju, tad tiksies ar viņu, un abi kopā lems, kā rīkoties tālāk.

"Tas viss ir tikai tādēļ, ka viņa ir amerikāniete, un tagad viņu izmanto kā politisko bandinieku," norādījusi Graineres aģente Lindsija Kolasa. Nedēļu pēc tam, kad Graineri aizturēja, Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā, Vašingtonas un Maskavas attiecības strauji pasliktinājās, un tas atstāja negatīvu iespaidu arī uz Graineres izredzēm izvairīties no bargāka soda. Baidens gan paudis stingru apņēmību panākt viņas atbrīvošanu. Nesenā intervijā CNN uz jautājumu vai 15. un 16. novembrī paredzētā G20 samita laikā Indonēzijas Bali salā viņam paredzēta divpusēja tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Baidens sākumā atbildēja noliedzoši. Taču pēc tam nekavējoties piebilda: "Bet, ja viņš man pienāks klāt kaut kur kuluāros un piedāvās apspriest Krievijā ieslodzīto amerikāņu - Graineres un citu - atbrīvošanas iespējas, saruna, protams, notiks."

ASV valsts departaments jau jūlijā paziņoja, ka Krievijai ir izteikti pavisam konkrēti priekšlikumi par iespējamu apmaiņu ar ieslodzītajiem.

Taču pagaidām no Maskavas nekāda atbilde nav saņemta, bet vairākas Krievijas amatpersonas aprobežojušās ar paziņojumiem, ka šādi jautājumi jārisina konfidenciāli, nenoplūdinot informāciju medijiem.

Gan Baidens, gan valsts sekretārs Entonijs Blinkens apstiprinājuši, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem joprojām notiek un esot regulāras.

Amerikāņu laikraksti nosaukuši vairākas personas, kas varētu tikt izlaistas no ASV cietumiem apmaiņā pret Graineres atbrīvošanu. Visbiežāk pieminēts Viktors Buts, kurš izcieš 25 gadu cietumsodu par nelegālu ieroču tirdzniecību. Citi iespējamie kandidāti - par naudas atmazgāšanu notiesātais Aleksandrs Viņņiks un hakeris Romāns Seļezņovs, kura tēvs, starp citu, ir Valsts domes deputāts.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.