Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzņēmies iniciatīvu, lai starptautiskā sabiedrība ieguldītu pietiekamus līdzekļus Ukrainas atjaunošanā, mudinot uz jauna Māršala plāna realizēšanu. Šādu viedokli viņš paudis gan pirmdien Berlīnē notikušajā Vācijas un Ukrainas biznesa forumā, gan vakar Vācijas galvaspilsētā notikušajā starptautiskajā konferencē, kurā tika spriests par Ukrainas atjaunošanu. Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis apsveicis šo iniciatīvu, taču norādījis, ka pašlaik svarīgāk būtu palīdzēt Ukrainai ar aptuveni 38 miljardiem eiro – tā ir summa, kas šobrīd iztrūkst valsts nākamā gada budžetā.
Par Māršala plānu tiek dēvēta bijušā ASV valsts sekretāra Džordža Māršala izstrādātā programma Eiropas atjaunošanai pēc Otrā pasaules kara. Laikā no 1948. gada aprīļa līdz 1951. gada decembrim tās ietvaros Rietumeiropa saņēma aptuveni 13 miljardu dolāru (mūsdienu izteiksmē tie būtu 115 miljardi dolāru) lielu ekonomisko palīdzību, lai atjaunotu un modernizētu karā sagrauto infrastruktūru. Lai gan piedāvājumu piedalīties programmā saņēma arī padomju okupācijas zonā nonākušās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, tās Maskavas spiediena dēļ lepni atteicās. Tiek uzskatīts, ka tas bija viens no faktoriem, kas noveda pie ievērojamās Eiropas sociālistiskā bloka atpalicības no kapitālistiskā bloka valstīm ekonomiskajā jomā.
Par jauno Māršala plānu politiķi ik pa laikam ieminas jau kopš vasaras sākuma, kad kļuva pilnīgi skaidrs, ka ar Ukrainas iekarošanu Krievijai neveicas tik labi, kā to bija cerējuši šīs operācijas plānotāji Maskavā. Pagājušās nedēļas nogalē avīzē “Frankfurter Allgemeine Zeitung” tika publicēts Šolca un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas raksts, kurā paustās tēzes abi politiķi atkārtojuši arī abās konferencēs. “Mums ir jāsāk atjaunot sagrautās dzīvojamās ēkas, skolas, ceļus, tiltus, enerģētikas objektus - visu infrastruktūru, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu nostāties uz kājām,” viņu rakstīto citē “Deutsche Welle”.
Vakar Šolcs uzsvēris, ka pie plāna izstrādāšanas jāķeras nekavējoties, jo tā realizēšana būšot darbs veselai paaudzei. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka Krievijas agresijas dēļ nodarītie zaudējumi Ukrainai ir aptuveni 350 miljardi eiro. Taču Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals intervijā “Frankfurter Allgemeine Zeitung” nosaucis krietni lielāku skaitli - vairāk nekā 760 miljardus eiro. Ņemot vērā to, ka karadarbība turpinās un ik dienas uz Ukrainas infrastruktūras objektiem krīt jaunas raķetes, bumbas un artilērijas lādiņi, “The Washington Post” redakcijas komentārā pirms dažām dienām rakstīja, ka Ukrainai nodarīto zaudējumu apmērs var sasniegt vai pat pārsniegt triljonu eiro. Viss, protams, atkarīgs no tā, cik ilgi Krievijas agresija turpināsies, taču pašlaik par drīzām kara beigām nekas neliecina.
Kur ņemt tik lielus līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai atgūties? Fon der Leiena uzsvērusi, ka Eiropas Savienība viena pati (nemaz nerunājot par atsevišķām tās dalībvalstīm) tik lielu finansējumu nav gatava nodrošināt, tādēļ jāiesaistās visiem. Nav lielu šaubu, ka savu ieguldījumu sniegs tās valstis, kas stingri nosodījušas Maskavas izvērsto agresiju - ASV, Apvienotā Karaliste, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna. Taču aiz tām vīd liels tukšums, jo gan Ķīna, gan Indija, gan vēl virkne nosacīti lielo ekonomiku turpina ieņemt nogaidošu pozīciju, nevēloties bojāt attiecības ar Maskavu. Uz vienu naudas avota virzienu norādījis Šmihals, atgādinot, ka pēc pret Krieviju noteiktajām sankcijām ir iesaldēti valstij un prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem piederoši aktīvi aptuveni 300 līdz 500 miljardu dolāru vērtībā. Būtu tikai taisnīgi, ja šī nauda tiktu izmantota, lai atjaunotu Krievijas agresoru Ukrainā sagrauto.
“Deutsche Welle” gan uzsver, ka vakardienas konference nav bijusi donoru tikšanās, kad parasti tiek bārstīti dāsni solījumi, kurus to devēji ne vienmēr steidzas izpildīt. Tā vairāk bija ekspertu tikšanās, kuras mērķis bija identificēt tās Ukrainas ekonomikas nozares, kas kara dēļ cietušas visvairāk un kurām nepieciešama steidzamāka palīdzība. Taču jāņem vērā, ka daudzi potenciālie naudas devēji pašlaik ir ļoti piesardzīgi, norādot - kāda jēga ieguldīt naudu, piemēram, kāda stratēģiski ne paša svarīgākā tilta atjaunošanā, ja jau rīt tam var trāpīt kārtējā krievu izšautā raķete? Tādēļ šķiet, ka ar idejas konkrētu realizēšanu pašlaik neviens īpaši nesteigsies, bet pamazām gatavos plānus tai X stundai, kad krievu agresori beidzot būs patriekti no visas Ukrainas.
