Tikai 45 dienas kopš Lizas Trasas apstiprināšanas britu premjeres amatā šis krēsls (tāpat kā valdošās konservatīvās partijas līdera amats) atkal ir vakants. Trasas nespēja realizēt konsekventu politiku noveda pie īsta dumpja toriju deputātu rindās, un vakar pēcpusdienā, nespējot izturēt šo spiedienu premjere paziņoja par demisiju. Konservatīvie, kuri par katru cenu vēlas izvairīties no leiboristu pieprasītajām ārkārtas vēlēšanām, paziņojuši, ka sava nākamā līdera un britu premjera vārdu nosauks līdz 28. oktobrim, taču, ņemot vērā partijas sašķeltību, to izdarīt nebūs vienkārši.
Savā pavisam īsajā atkāpšanās runā Trasa, kura vēl trešdienas pēcpusdienā parlamentā bravūrīgi sacīja, ka nedemisionēs, jo esot "cīnītāja", atzina, ka viņai nav izdevies realizēt savu ekonomisko programmu, kas paredzēja inflācijas izraisīto krīzi risināt ar nodokļu samazināšanu. Pēc tam, kad 23. septembrī tika oficiāli paziņots par šiem plāniem (Trasa gan tos ne mirkli neslēpa arī tad, kad tikai kandidēja uz amatus pametušā Borisa Džonsona krēsliem), finanšu sektoru pārņēma haoss, sterliņu mārciņas kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz zemākajam līmenim, un, lai glābtu privātos pensiju fondus no lieliem zaudējumiem, nācās iejaukties pat Anglijas bankai. Šīs nedēļas sākumā jaunieceltais finanšu ministrs Džeremijs Hants paziņoja par faktiski visu Trasas izsludināto reformu atcelšanu, un ar katru dienu kļuva acīmredzamāk, ka premjere zaudējusi savu partijas biedru uzticību un vairs nav viņiem nekāda autoritāte.
Trasa tagad jau ir pagātne, taču, kas notiks tālāk? Pēc viņas sarīkotā haosa opozīcijā esošie leiboristi jau paziņojuši, ka nepieciešams atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas vēlēšanas. Partijas līderis Kīrs Stārmers, atgādinot par to, ka ar lielu skandālu atkāpās arī Džonsons, strikti paziņojis: "Konservatīvo partija ir zaudējusi mandātu palikšanai pie varas", paužot tēlotu neizpratni, cik tad ilgi toriji turpinās mainīt savus līderus, kuri vispārējās vēlēšanās nav bijuši oficiāli premjera amata kandidāti. Taču jaunas vēlēšanas pašlaik būtu konservatīvo ļaunākais murgs, jo pēc Džonsona ballītēm Covid-19 pandēmijas laikā un Trasas drudžainās mētāšanās no viena grāvja otrā, partijas reitings ir dramatiski krities. Pašlaik par konservatīvajiem būtu gatavi balsot vien 29%, bet 51% dotu priekšroku leiboristiem.
Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ Strāmers tik ļoti uzstāj uz jaunām vēlēšanām, turklāt ir skaidrs - jo ilgāk valdošā partija vilcināsies ar jauna līdera paziņošanu, jo lielāka šī uzstājība kļūs, un tas neizbēgami atstās iespaidu uz sabiedrisko domu, vēl vairāk graujot konservatīvo reitingus. Toriji ir ieinteresēta jaunā partijas vadītāja un premjera vārdu nosaukt pēc iespējas
ātrāk, taču ir lielas šaubas, vai tas izdosies, jo valdošās partijas deputāti nav saliedēti, bet gan izveidojuši atsevišķas interešu grupiņas, kurām ir atšķirīgs viedoklis par labāko kandidātu. Bet kārtība, kādā tiks izvēlēts partijas līderis, palikusi tā pati vecā - ja parlamentā pārstāvētie deputāti nespēj vienoties par vienotu kandidatūru, tad no tiem diviem kandidātiem, kuriem ir lielākais deputātu atbalsts, jauno līderi izvēlas partijas biedri. Pēc Džonsona atkāpšanās viss process kopā prasīja divus mēnešus, bet tagad tam atvēlēta vien nedēļa.
Pagaidām britu politiķi nesteidz pieteikties amatiem, bet finanšu ministrs Džeremijs Hants un ārlietu ministrs Džeimss Klēverlijs jau paziņojuši, ka viņi uz tiem nepretendēs. Starp galvenajiem favorītiem tiek minēti bijušais finanšu ministrs Riši Sunaks, konservatīvo partijas līdere parlamentā Penija Mordonta un aizsardzības ministrs Bens Voless, bet kuluāros tikmēr mēļo, ka arī Džonsonam nebūtu iebildumu atgriezties pie varas. Būs interesanti!
