Tuvojoties ASV Kongresa starpvēlēšanām, prezidents Džo Baidens cenšas mobilizēt demokrātu partijas kreisi liberālo elektorātu. Viņš apsolījis – ja demokrāti saglabās pārsvaru Pārstāvju palātā un iegūs būtiskāku vairākumu Senātā, pirmais likums, ko Baltais nams sūtīs jaunā Kongresa apstiprināšanai, federālā līmenī nostiprinās sieviešu tiesības uz abortiem. Jūnijā ASV Augstākā tiesa atcēla pirms gandrīz 50 gadiem pieņemtu spriedumu, ļaujot par tiesībām uz abortiem lemt atsevišķu pavalstu varas iestādēm, un štatos, kur pie varas ir republikāņi, jau pieņemti dažādi ierobežojumi.
“Šīs ir vēlēšanas, kurās likme un izvēle ir kristālskaidras, jo sevišķi, ja mēs runājam par tiesībām izvēlēties,” paziņojis Baidens. “Vēlos jums atgādināt, ka galavārds tagad nepiederēs tiesai. Tas nepiederēs arī Kongresā ievēlētajiem republikāņu ekstrēmistiem. Tiesības izvēlēties pieder jums, un, ja jūs paveiksiet savu darbu un nobalsosiet, apsolu, ka demokrātu līderi Kongresā paveiks savu darbu, bet es paveikšu savu,” viņa sacīto citē “Politico.eu”.
Ir skaidrs, ka neilgi pirms 8. novembrī paredzētajām vēlēšanām šie Baltā nama saimnieka izteikumi liecina par vēlmi atkal aktualizēt problēmu, pateicoties kurai demokrāti varētu cerēt uz gados jaunu vēlētāju, lielākoties sieviešu, plašāku aktivitāti vēlēšanu dienā. Vasarā neilgi pēc tam, kad tika pieņemts Augstākās tiesas lēmums, šķita, ka abortu jautājums būs viens no visvairāk apspriestajiem priekšvēlēšanu kampaņā. Taču sākotnējais sabiedrības lielas daļas (jūlijā veiktā “Gallup” aptauja liecināja, ka sieviešu tiesības pašām lemt, vai veikt, vai neveikt abortu, atbalsta 60% amerikāņu, un tikai 13% aptaujāto iestājās par pilnīgu aizliegumu) sašutuma vilnis ir noplacis, un krietni aktuālāki kļuvuši citi jautājumi - piemēram, augstā inflācija un vispārējā ekonomiskā situācija valstī. Piemēram, septembra nogalē un oktobra sākumā rīkotajā “Reuters/Ipsos” aptaujā noskaidrojās - 27% balsotāju savu izvēli izdarīs atkarībā no tā, kādus ekonomiskos risinājumus pašreizējās krīzes pārvarēšanai un dzīves dārdzības pieauguma apturēšanai piedāvās kandidāti. Un tikai 8% sacījuši, ka viņu izvēle būs atkarīga no kandidātu nostājas jautājumā par abortu atļaušanu vai aizliegšanu.
Ja vienkāršoti, šajā jautājumā abu lielāko ASV partiju nostāja ir radikāli pretēja. Demokrāti atbalsta sieviešu tiesības uz abortiem, norādot, ka “tas ir jautājums, par kuru lēmums jāpieņem pašai sievietei un viņas ģimenei, protams, pēc konsultācijas ar ārstu”. Republikāņu vairākums savukārt iestājas ja ne par pilnīgu abortu aizliegumu, tad vismaz stingrākiem nosacījumiem, kādos gadījumos tie ir atļauti. Kopš vasaras jau 16 ASV pavalstis, kur pie varas ir republikāņi, pieņēmušas likumus, kas krietni apgrūtina (bet dažviet pat padara neiespējamu) legālu abortu veikšanu. Vairākos gadījumos gan šie likumi apstrīdēti tiesā, bet spriedumi šajās lietās vēl nav sagaidīti.
Baidens brīdinājis neizlēmīgos vēlētājus, ka republikāņi, ja tiks pie kontroles pār abām Kongresa palātām, visticamāk, pieņems likumu par abortu aizliegumu federālā līmenī un bargiem sodiem ārstiem, kuri to veic. Īsti iedarbīga gan šī baidīšana nešķiet, jo jau pēc brīža Baidens uzsvēris, ka šādam likumam nekavējoties uzliks veto. Turklāt pagaidām māc lielas šaubas, vai nākamais Kongress vispār varēs pieņemt kādu pretrunīgi vērtētu likumu. Aptaujas liecina, ka cīņa būs tikpat sīva kā 2020. gadā, un ir ļoti maz ticami, ka kāda no partijām saņems 60 senatoru mandātus, kas ļautu Senātā apstiprināt likumprojektu, kas kategoriski neapmierina otru partiju. Kuluāros jau kādu laiku runā par to, ka Senāts varētu atcelt tā dēvēto obstrukcionisma (filibuster) kārtību, ļaujot likumprojektus apstiprināt ar vienkāršu balsu vairākumu. Taču no tik radikāļa soļa baidās gan demokrātu, gan republikāņu senatori, jo kurš gan var zināt, kāds pēc kārtējām vēlēšanām būs vietu sadalījums un vai, pieņemot šādu lēmumu, nesanāk iešaut kājā pašam sev.
